Emma Lita Prūse

Dzimusi Smiltenes Sautiņos, mirusi Rīgā. Mācījusies P. Dzeņa reālģimnāzijā Rīgā (1919-22), beigusi M. Milleres ģimnāziju (1929), stud. LU Filol. un filoz. fakultātē Baltu filol. nod. (1929-35).
Pirmais dzejolis "Vijoles skaņas" publicēts laikr. "Kurzemes Vārds" 1925.28.IV. Tajā pašā gadā iznācis vienīgais dzejoļu krājums "Upurtrauks" - galvenokārt sentimentāla mīlestības dzeja, arī veltījumi Rainim, K. Valdemāram, A. Brigaderei. Publicējusi virkni populāru brošūru par ētiku un dzimumētiku - "Vīriešu grēki", "Kas jāzina katrai sievietei?" (abas 1924), "Kas jāievēro pie vīra izvēles?", "Ko sievietes grēko?", "Laimīgo laulību noslēpums" (visas 1925) u.c. Izdoti 3 viņas rediģēti kalendāra "Sievietes gada grāmata" gadagājumi (1926-28), tajos public. arī Aspazijas, A. Brigaderes, E. Zālītes darbi. Kalendārā (1926) sniegta inform. par izdošanai sagatavotajām Andīnas lugām - drāmu "Biruta" un traģikomēdiju "Antiņ, pūt stabulīt!", taču tās nav publicētas. Virkne dzejoļu iespiesti periodikā, galvenokārt laikrakstā "Latvis". 30. gados A. pievērsusies lietuviešu lit. popularizēšanai. Sakārtojusi un atdzejojusi nelielu antoloģiju "Lietuvju lirika skolām" (1936). Drīz pēc V. Mīkolaiša-Putina rom. "Altāru ēnā" publicēšanas (liet. 1933) A. pārtulko to latviešu valodā. Saduroties divu izdevn. - "Valters un Rapa" un A. Kukura izdevn. intresēm, romāna tulojums. netika izdots. Pievērsusies lietuviešu dzejas un publicistikas tulkošanai, rakstījusi presē par liet. kult. aktualitātēm. Pēckara gados periodikā public. dažus lietuviešu lirikas atdzejojumus, virkni recenz. un jubilejas rakstu, gatavojusi mater. žurn. "Karogs" nod. "Brāļu saimē".

Kordiriģenta un mūzikas pedagoga Hermaņa Prūša sieva. Literatūrā pazīstams arī viņu dēls Luijs Prūsis, kas public. galvenokārt satīr. dzejoļus periodikā 60. gados.