Elvīra Šnore

 Dzimtā puse Latvija, Rīga.

Laulība ar Raulu Edmundu Šnori ( arheologs) un ģimenē  piedzimst  meita Ieva Cimermane Šnore un Ilze Šnore. Mazmeita Maija  Alksne un mazmazmeita Māra.

Darba gaitas bija uzsāktas Latvijas vēstures muzejā un vēlāk turpinājās Latvijas Vēstures institūtā līdz pat mūža  galam.

Bija vadošā Latvijas arheoloģe 20.gs. 40-50. gados. Vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.

Sākot ar 1932.gadu vadījusi arheoloģiskos izrakumus pilskalnos un apmetnēs Dignājā, Asotē, Sēlpilī, Ķīšukalnā, Nukšu, Kivtu, Lejasdopeļu, Vampeniešu kapulaukā. Pētījusi latgaļu un sēļu etnoģenēzi.

Grāmatas; Senā Sēlpils (līdzautore), 1980.g.

                 Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņi Latvijas austrumu daļā, 1993.g.

                 Асотское городище 1961 г.

Guldīta  ģimenes kapos Rīgā, Meža kapos.