Elza Miške
- Дата народження:
- 03.06.1899
- Дата смерті:
- 19.03.1973
- Поховання дата:
- 22.03.1973
- Категорії:
- Aктор, Педагог, учитель, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Elza Miške dzimusi 1899.gada 3.jūnijā Valkas rajonā mežsarga ģimenē. Mācījusies un aktrises profesiju apguvusi Maskavā, kur ilgus gadus strādāja Valsts latviešu teātrī «Skatuve». Viņas sešdesmit septiņu atveidoto lomu sarakstā ir tādi nozīmīgi skatuves tēli kā Zane «Pūt. vējiņi!», Tatjana «Lūzumā», Doloresa Ibaruri «Esi sveicināta, Spānija!» un citi. Viņa asistējusi gan 0.Glāznieka, gan arī vairākās A. Lāces vadītajās režijās. Lielā Tēvijas kara dienās Elza Miške kļūst par Latvijas PSR Valsts mākslas ansambļa režisori, pedaoģi un aktrisi, lai ar mākslas ieročiem cīnītos pret fašismu. Līdz ar uzvarētāju armiju viņa atgriežas Rīgā un palīdz atlaunot Valsts Jaunatnes teātri, pirmajās pēckara sezonās būdama tā direktore. Tomēr visnozīmīgākais Elzas Miškes veikums ir pamati, kurus viņa liek latviešu padomju aktieru audzināšanas iestādei. No viņas vadītās Valsts teātra un horeogrāfijas vidusskolas vēlāk izveidojās šodienas Jāzepa Vītola konservatorijas teātra mākslas fakultāte. Elzai Miškei pirmajai jaunās aktieru maiņas audzinātājai palīgā devās A. Amtmanis-Briedītis, V. Baļūna, J. Jurovskis un O. Bormane. No tās jauniešu grupas, kas sāka savas mācības Elzas Miškes ierosināti, šodien uz skatuves darbojas Z. Stungure Dailes teātrī, A. Maizuks, V. Zvaigzne Valsts Jaunatnes teātrī, M. Mālkalne un V. Šneidere - Liepālas teātrī. (Literatūra un māksla, 24.03.1973)
Джерело: Rīgas dome
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jānis Baltauss | Син | |
| 2 |  | Jan Baltaus | чоловік | |
| 3 |  | Karl Baltaus | Шурин | |
| 4 | Avgust Baltaus | Шурин | ||
| 5 |  | Jānis Baltauss | Внук | |
| 6 |  | Rihards Miške | Відносний | |
| 7 |  | Betija Gūtmane | Студент |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.