Vitāls Oga

Dzimis jūrnieka (dzīvoja Anglijā) un mūzikas skolotājas ģimenē.

Beidzis Rīgas 4. psk. (1943), Rīgas 2. vsk. (1948), RMI Ārstniecības fakultāti (1954). Strādāja par ārstu ķirurgu un galveno ārstu Ilūkstes raj. slimnīcā (1954-60), daļas vadītāju P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (1960-61) un Rakstnieku savienības poliklīnikas galveno ārstu (1961-84).

Pirmās dzejoļu publikācijas "Jauno autoru almanahā" 1952.gadā. Dzejoļu krājums "Dūmu grīstis vakara vējā" (1973) dabas un intīmā lirika mijas ar filoz. apcerīgu dzeju. Tulkoja no krievu un angļu val.: N. Amosova stāstu "Domas un sirds" ("Veselība" 1965-66), A. Heilija rom. "Galīgā diagnoze" (turpat 1973), V. Hillera "Klusais tirāns" (1980), P. Vežinova "Barjera" (1981). Rakstījs apcerējumus   par ievērojamiem mediķiem (E. Bergmani, P. Stradiņu, S. Judinu, A. Bieziņu, O. Aleksi u.c.).

Dēli - Lauris Oga, izglītības darbinieks un Jānis Oga, apgāda "Mansards" dibinātājs (izdevis Zigmunda Skujiņa Rakstus 10 sējumos (2005.g.-2011.g.) un noveļu izlasi "Dziļurbuma laiks").

I.Skujiņa: "Vitālam Ogam uz manu tēvu bijusi liela ietekme. Romāns "Gulta ar zelta kāju" nebūtu radies, ja nebūtu šīs draudzības. Viņi iepazinušies agros jaunības laikos, kad Vitāls spēlējis Āgenskalna ģimnāzijā, un mans tēvs arī pa teātriem riņķojis -  tad elektriķis, tad dekorāciju gleznotājs. Kopā laivojām pa upēm, braucām uz Ainažiem, braucām sēņot. Īsts ģimenes draugs. Katru vakaru, kad Vitāls brauca mājās uz Bulduriem, vienmēr pie mums Lielupē iebrauca."

Avots: Ievas stāsti, 2018.g.