Pāvils Glaudāns

Mākslinieks dzimis 1915. gada 10. decembri Krāslavā amatnieka (friziera) ģimenē un jau deviņu gadu vecumā sācis darba gaitas.

Mākslinieka izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmija Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā, to absolvējot 1944. gadā ar diplomdarbu "Atkusnis" (vadītājs Vilhelms Purvītis).

Bijis iesaukts vācu armijā, t.s. "kara ziņotājos".

Mākslinieku Savienības biedrs no 1946. līdz 1950. gadam, vēlāk atkārtoti uzņemts 1964. gadā.

Padomju gados strādājis kombinātā "Māksla". 

Strādājis visos glezniecības žanros eļļas un akvareļa tehnikās. Emocionāls, talantīgs, ar glezniecības ekspresiju apveltīts mākslinieks. Psiholoģiskā portreta pārstāvis, viens no spilgtākajiem savas paaudzes portretistiem, kas guvis popularitāti 1950. gadu beigās. Portretējis daudzus latviešu kultūras dalībniekus — Arvīdu Žilinski, Mirdzu Ķempi, Leonīdu Vīgneru, Eduardu Smiļģi, Andreju Paulānu un citus. Gleznojis arī marīnas un Vecrīgas ainavas, kurās ir bijis liriskāks un klusināts.

Izstādēs piedalījies no 1943. gada.

Personālizstādes noritējušas Rīgā 1944. gadā.

Piemiņas izstādes 

• Kazaņā (1969),
• Krāslavā (1970, 1985), 
• Dagdā (1986).

***

Iesaistījies arī Purvīša gleznu viltošanā. Viņa nodarījumu noklusēja, jo tā nebija vēršanās pret ideoloģiju. Taču sodu viņš saņēma. Mākslas darbu tirgotāju folklora stāsta, ka par viltošanu Glaudāns “zaudēja roku”. Metafiziskajā līmenī tas nozīmē mākslā neīstenotas dotības, kamēr piezemētais variants pieļauj, ka roku Glaudāns apsaldēja dzērumā vai arī traumēja kautiņā – viņš esot piepratis arī boksa paņēmienus.

***

22.03.1953. — Mākslinieku arestēja čekisti.

Protokols: "Izkliedza fašistiskus saukļus un rādīja nepieklājīgus žestus pret vienu no padomju valsts Kompartijas vadītāja pieminekļiem."  

"Pieķēzījis savu cepuri un uzmaucis Staļinam galvā, dzērumā."

​