Jānis Zēbergs

Ezerkauke jeb Zēbergu dzimtas izcelsme bija  Tukuma apriņķa Cērkstes pagasta  "Ezerkauķu" mājas. Ansim Jaņa d. Ezerkauke saukts Zēbergs (vēlāk Zēbergs (1784-1829) ) ar Grietu bija 6 dēli. Pēc Ansa nāves saimniekošanu pārņēma vecākais dēls Didriķis Zēbergs ar sievu Jūli.  Viņiem bija 2 dēli - Gustavs un Andrejs. Gustavs pēc kāzām 1865. g. kļuva par Valguntes pag. ''Maztiķu'' saimnieku, ķieģeļrūpnieku. ''Ezerkauķos'' līdz pat 1894. gada Jurģiem saimniekot palika brālis Andrejs Zēbergs, kurš tad atrakstījās no Cērkstes muižas un devās uz Tukumu, viņš kļuva spirta un iesala fabrikas īpašnieks. Jānis Zēbergs piedzima ''Maztiķos'' saimnieka Gustava Didriķa d. Zēberga (1842-1926) un viņa sievas Katrīnas Albertīnes (dz. Zēberga, 1848-1931) vienpadsmit bērnu ģimenē kā ceturtais bērns.  Beidzis Jelgavas reālskolu un Rīgas Politehnikumu kā komerczinību kandidāts. Strādājis kuģniecības sabiedrībās "Brāļi Seeberg". 1899. gada oktobrī Rīgas Jēzus baznīcā salaulājās ar Elizabeti Emmu Mariju Franca un Otilijas m. Hadelihu (1874.27.3-1951), viņiem  bija audžumeita Irmgarde, kura apprecējās ar rederejas prokūristu Volfu, bija 2 mazdēli. No 1911. gada Jānis bija Krievu-Baltijas kuģniecības sabiedrības direktors rīkotājs. Pirmā pasaules kara gados darbojās kuģniecības jomā Petrogradā un Arhangeļskā.

1918. gadā atgriezās Latvijā, uzaicināts par tirdzniecības un rūpniecības ministru Latvijas Pagaidu valdībā (1919). No 1923. gada kuģniecības sabiedrības "Helmsing & Grimm" līdzīpašnieks.

Miris 1927. gada 4. septembrī pēc operācijas Berlīnē.

Avots: Latvis, 06.09.1927

          Brīvā tēvija, 06.09.1927