Arnolds Kļaviņš

Vijolnieks, dzimis Rīgā. Viņa tēvs bija ērģelnieks Rīgā, Jāņa baznīcā. Vijoli spēlēt sācis 10 gadu vecumā, pilnīgu muzikālo izglītību guvis Latvijas konservatorijā, prof. A. Meca vijoļu klasē; beidzis konservatoriju kā brīvmākslinieks 1928. gadā. Pirmo savu patstāvīgo koncertu devis Ventspilī, kur darbojās 1927./28. g. kā vijoļu klases vadītājs Tautas konservatorijā. lepriekšējos gados spēlēja kā vijolnieks Jūrmalas simfoniskajos koncertos, 1926./27. gadā Nacionālās operas orķestrī. 1928./29. gada ziemā papildinājies Berlīnē pie prof. Anrī Marto un pie Berlīnes Šterna konservatorijas vijoļu meistarklases vadītāja Jakobsena. 1929.gada rudenī deva savu pirmo patstāvīgo koncertu Rīgā, Melngalvju zālē. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

-----

Latviešu vijolnieku saime ar Arnolda Kļaviņa nāvi zaudējusi inteliģentu personību, nopietnu mākslinieku un meklētāju pedagogu. Arnolds Kļaviņš jau desmit gadu vecumā sācis spēlēt vijoli. Sagatavojies konservatorijai, tas iestājās prof. A. Meca vijoļspēles klasē, kupā mācījās līdz 1928. gadam. Pēc tās beigšanas papildinājās savā mākslā vēl ārzemēs pie slavenā čehu pedagoga Ševčika un pie izcilā, mums Rīgā labi pazīstamā virtuoza H. Marto. Deva vairākus savus koncertus Rīgā un provincē; it bieži tā priekšnesumus pārraidīja Rīgas radiofons. Kļaviņa spēle imponēja ar dzidru, dziedošu toni, ar atturīgu un gaumīgu priekšnesumu. Tuberkuloze sāka vajāt mākslinieku jau pirms daudz gadiem. Pēc ilgākas ārstēšanās ārzemēs tā likās pārvarēta. Kļaviņš varēja uzdrošināties vairākas sezonas spēlēt orķestros (Nacionālajā operā, Rīgas pilsētas simfoniskajā). Ar lielu sirsnību nodevās arī vijoles pedagoģijai, strādādams Ventspils un Rīgas tautas konservatorijās. Pedagoģijas praksē iegūtās atziņas ielika savā plašajā 6-daļīgajā «Vijoļspēles skolā», kas piedzīvojusi jau vairākus izdevumus, rokrakstā atstājis «Vijoļspēles vēsturi» un (vēl gluži nepabeigtas) «Toņkārtas vijolniekiem.» Dažus gadus atpakaļ no jauna uzliesmojusī tuberkuloze rosmīgo cilvēku un ideju bagāto mākslinieku beidzot pievarēja. (Tēvija, 25.01.1943)

-----

Leonardas Ķesteres - Kļaviņas vectēvs.