Eduards Miķelsons

Dzimis muzikāliem vecākiem Allažu pagastā. Mācījies dziedāšanu privātstudijās Maskavā (1915—18); baritons. Nacionālajā operā (1921—41), trīs gadus darbojoties arī par režisoru; pedagogs Rīgas tautas konservatorijā (1921—31) un Latvijas Konservatorijā (1935—55). 1940.gadā pieslējās lieliniekiem, ļaujot sevi ievēlēt par deputātu; 1942—45 izsūtījumā Vācijā, bet pēc kara — blakus pedagoga darbam — dažus gadus solists un režisors Rīgas radiofonā. Dziedājis ap 100 operlomās (Karalis Luteklītē, Pimens Borisā Godunovā, Sintrams Ekebijas kavalieros u.c), izceļoties tiklab ar solīdo vokālo skolu, kā arī ar aktiera dotumiem.

Avots: Latvju mūzika, 1971