Krišjānis Ancītis

Dzimis 1911. gada 28. oktobrī Aknīstes "Ancīšos" kā vecākais dēls Jāņa un Emīlijas Ancīšu ģimenē.

Mācījies: Aknīstes pamatskolā, Subates vidusskolā, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu nodaļā.

Četrus gadus strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju: M.Beķeres privātajā ģimnāzijā (1934 - 1935), Rīgas valsts komercskolā un Rīgas 1. ģimnāzijā (1935 - 1938), Rīgas valsts tehnikumā.

Vienu gadu (1938 - 1939) studējis slāvu filoloģiju Varšavas universitātē, vienlaikus interesentiem docējot latviešu valodu.

Uzsākoties Otrajam pasaules karam, palika neaizstāvēta doktora disertācija.

Pirmā padomju okupācijas gadā un kara gados strādāja: Rakstu un mākslas kamerā (1939 - 1940, Arhīva un tautas garamantu biroja vadītājs), Vēstures muzejā (1940 - 1944). Abās vietās vadīja materiālu vākšanu Latvijas kultūras atlantam.

1944. gadā pārcēlies uz vecāku mājām, bet rudenī Rīgā uz ielas aizturēts un tūdaļ iesaukts Latviešu leģionā (15.divīzija).

Kritis gūstā. Gūstu līdz 1946. gada novembrim pavadīja Uhtā, Komi APSR.

Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Zinātņu akadēmijā Valodas un literatūras institūtā, vēlāk Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā, bet no abiem šiem darbiem atbrīvots.

Strādāja par korektoru Paraugtipogrāfijā, kur citu darbu vidū koriģējis arī J.Endzelīna Latviešu gramatikas izdevumu.

Īsi pirms nāves atgriezies darbā Vallodas un literatūras institūtā vārdnīcu sektorā. 

Mira 1963. gadā 51 gadu vecumā.

Darbi: Pirmā publikācija "Luža Bērziņa garīgā dzeja"(Ceļi, I, 1931). Raksti presē un kopkrājumos par valodas, folkloras, etnogrāfijas, literatūrvēstures un literatūrteorijas jautājumiem. Arī publicistika. Sastādījis lietvārdu reģistru R.Klaustiņa un J.Endzelīna "Latvju tautas daiņām"(1932). Par vienu no ievērojamākajiem darbiem tiek uzskatīta grāmata "Aknīstes izloksne" (1977), kas iznāca pēc autora nāves S.Raģes redakcijā.

Ģimene: Sieva filoloģe Tamāra Ancīte (dz. Rudzīte, 1915 - 1969). Dēli: Jānis, Andris.

Avots: Ancītis V. Aknīstes grāmata