Elmārs Kuba

pretestības kustības dalībnieks, represēts, mežstrādnieks

Dzimis1933.gada 19. aprīlī Cesvaines ciemata Aizkujā, dzimtajās mājās „Dzintari”. Tēvs – Roberts Kuba, māte – Vilma (dz. Rusksis) Kuba. Vecāki ir pusgraudnieki. Elmārs - vidējais bērns ģimenē. Audzis turīgā ģimenē.

Elmāra vecāki tika ierakstīti 1941.gada jūnijā izsūtāmo latviešu sarakstos. Tēvs tomēr paglāba ģimeni no izsūtīšanas, jo viņš pakārās, un tā deportācija nenotika.

Mācījies Cesvaines vidusskolā līdz 9.klasei, tālāku izglītību neieguva, jo padomju varas laikā viņam bija liegtas gan izglītības, gan darba iespējas. Vadīdamies pēc savas pārliecības, Elmārs Kuba un vēl trīs Cesvaines vidusskolas 9.klases zēni - Tālivaldis Ukermarks, Jānis Vīgants un Laimonis Bruģis - 1950. gada martā, vēlēšanu laikā, uzvilka Cesvaines pils tornī Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

Karogs no rīta netika pamanīts, jo sniga sniegs. Iznāca tā, ka liela daļa nobalsojuši zem brīvvalsts laika karoga. Par šo noziegumu pret padomju valsti puišus apcietināja un notiesāja uz 25 gadiem stingra režīma nometnē, bez tiesībām 5 gadus atgriezties Latvijā.

Notikums satrauca plašu apkārtni. Klases audzinātāja Vera Kraukle zēnu rīcību vērtēja kā patiesa patriotisma izpausmi. Viņas novēlējums novadniekiem: „Lai šo puišu piemiņa paliek kā leģenda, kā simbols skolas un novada vēsturē, kā sapņojums, kā mēģinājums tuvoties brīvai Latvijai, kā protests bailēm un mazdūšībai.”

1950.gadā Elmārs tika izsūtīts uz Irkutsku, Sibīrijā. Sākumā Sibīrijā viņš strādāja meža darbos, pēc tam viņu aizsūtīja darbā uz rūpnīcu, kur viņu apmācīja gatavot radioierīču detaļas. Sliktās ēdināšanas un zāļu trūkuma dēļ Elmārs saslima ar cingu. Izglābties no drošas nāves viņam palīdzēja nometnē iegūtais draugs Rolands Paps, kurš strādāja medpunktā. Viņam izdevās iekārtot Elmāru par strādnieku medpunktā, kur r Elmārs tika pie labākas ēdināšanas un zālēm.

Pēc Staļina nāves soda laiku saīsināja amnestijas rezultātā. Bet visu četru jaunekļu dzīve tika sagrauta: cieta veselība, viņi neieguva izglītību un nedrīkstēja piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē.

Pēc amnestijas Elmāram bija jādodas obligātajā karadienestā un viņu aizsūtīja dienēt uz Kemerovas apgabalu. Armijas laikā viņš iepazinās ar Jekaterīnu Šteigeri. Jekaterīna ar savu ģimeni 1941.gadā bija izsūtīta kā “dzimtenes nodevēja”, jo viņi bija vācieši, kas dzīvoja Krievijā, un kara laikā bija deportēta no Krasnodaras apgabala uz Kemerovas apgabalu. ( Tas notika vāciešiem ienākot Krasnodaras apgabalā).

Elmārs un Jekaterīna apprecējās 1957. gadā un tajā pašā gadā viņi atgriezās Elmāra dzimtenē un apmetās uz dzīvi Madonas rajona Sarkaņu pagasta „Dzintaros”.

Elmārs strādāja meža darbus.

1957.gada 18.oktobrī piedzima viņu pirmais dēls – Ēriks. Elmāram ir 4 bērni – divi dēli un divas meitas. Savus pēdējos dzīves gadus dzīvojis „Dzintaros”. Elmārs nomira 1999.gadā ar ļaundabīgu audzēju Madonas slimnīcā. Elmāra dēls Ēriks ir pabeidzis profesionāli tehnisko skolu Rīgā, strādājis taksoparkā. 1976. gadā apprecējās ar Līgu Ozoliņu.

Šobrīd viņu ģimenē ir trīs stalti dēli un divas mazmeitas.

Dēls Roberts Kuba dzimis 1972. gadā kā ārlaulības bērns. Pabeidzis skolu kā būvgaldnieks Aizkrauklē. Pašreiz strādā firmā kā tirdzniecības pārstāvis.

Meita Irita Kuba (tagad Galeja), dzimusi 1961.gada 4.maijā. Viņa 1976.gadā pabeidza Mārupes vidusskolas 8.klasi. 1980. gadā ieguva profesiju zootehniķis. Ģimenē audzina divus bērnus. Šobrīd strādā par manikīra speciālisti. Elga Kuba (tagad Kivkucāne), dzimusi 1965.gada 28. augustā. Viņa 1983.gadā pabeidza Mārupes vidusskolas 11.klasi. Izmācījās par pārdevēju. Ir divi bērni un viens mazbērns.

ATTĒLI: 1. Elmārs Kuba 1958.gadā 2. Elmārs Kuba ar ģimenes locekļiem 1976.gada maijā 1. rindā (pirmais no labās) Elmārs Kuba, Jekaterīna Kuba, Dzintra Ozoliņa, Uldis Ozoliņs, Irita Kuba, Arvis Ozoliņš; 2. rindā Elga Kuba, Ēriks Kuba, Līga Kuba 3. Elmārs Kuba (pirmais no labās) 1997.gada vasarā

***

2007.gada aprīlī Madonas pilsētas 1.vidusskola Materiālu sagatavoja Auce Galeja, 10.d klases skolniece, E. Kubas mazmeita. Izmantotie materiāli: Cesvaines grāmata 2(111.-112.), Madona, 2006, kā arī Jekaterīnas, Ērika un Līgas Kubu atmiņas Skolotāji konsultanti: Ritma Zujeva, Inese Strode

Ievietots ar PBLA atbalstu