Aleksandra Briede

Dzimusi Liepājā 1901. gada 25. jūlijā. Pēc reālģimnāzijas beigšanas devusies uz Rīgu. Gadu mācās Kultūras veicināšanas biedrības Mākslas skolā, kur veidošanas pasniedzējs ir R. Maurs. 1923. gadā tiek uzņemta Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā, kuru beidz 1931. gadā ar diplomdarbu - divfigūru kompozīciju "Elēģija" prof. K.Rončevska vadībā.
Galvenokārt darbojusies stājtēlniecības jomā. No uzstādītajiem memoriālajiem pieminekļiem nozīmīgākie ir "Izskaņa" (1937) - kapa piemineklis Latvijas Konservatorijas rektoram, prof. Paulam Jozuusam, un "Mūza" (1959) - tēlniekam, mākslinieces dzīvesbiedrim Jānim Briedim. Abi I Meža kapos Rīgā. 1939. gada vasarā Daugavas krastā Kokneses apkaimē uzstādīta granīta figūra "Daina."
A. Briede savā daiļradē viskonsekventāk no visiem latviešu tēlniekiem risinājusi bērnu tēmu - granīta, bronzas, kā arī sīkplastikas figūras ir daudzveidīgas savā noskaņā, azartiska un dzīvespriecīga siltuma caurstrāvotas ("Meitenīte", 1936; "Peldētāja," 1946; "Jaunais tēlnieks," 1947; "Lietutiņš," 1948; „Lai vienmēr būtu saule," 1963 u.c.)
Māksliniece mirusi Rīgā 1992. gada 14. novembrī.

Avots: "Latvju māksla", 1994