Jānis Stalbovs

Dzima 1886. gada 5. februārī "Piekalnu Spārviņos" sešu bērnu ģimenē.

Latvijas Bankas direktors 1928.-1940., 1941.-1944.

1909. gadā pēc Mironova komercskolas beigšanas sāka studijas Rīgas Politehniskā institūta komercnodaļā.

1909. gada vasarā viņš fotografējis Kraukļu pagasta "Īvānus", kur saimniekoja svainis Jēkabs Īvāns un vecākā māsa Berta Stalbova-Īvāne. Attēls bija pamatā 500 latu naudas zīmes reversa sižetam.

20. gadu sākumā viņš strādāja Latvijas vēstniecībā Tallinā, pēc tam bija Latvijas Bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieks.

1925. gada rudenī iecēla par Latvijas Bankas direktoru diskonta daļas vaditaju — vecāko prokūristu Jāni Stalbovu

1928. gadā viņš pārnāca darbā uz Rīgu. Savukārt "Īvānu" saimniecība togad saņēma Zemkopības ministrijas godalgu par veiksmīgu darbu.

1928.11.17 Valdības Vēstnesis publicēts, ka Stalbovs apbalvots ar TZO

1934.g. K. Ulmanim finanču ministra amatam bijuši divi kandidāti — Latvijas bankas direktors Stalbovs un ārlietu ministrijas līgumu nodaļas vadītājs L. Ēķis.

1944.g. Stalbovs devās uz A.Vāciju, no kurienes vēlāk repatriējies uz Latviju.

***

Jānis pec vietējās pagastskolas un Jaungulbenes ministrijas skolas beigšanas dažus gadus praktiski darbojies tirdzniecībā un rūpniecībā. Sava tēva mājās „Piekalna-Sparviņos” izveidojis vīna darītavu, kurā no paša darzā izaudzētiem augļiem un ogām izgatavots vīns, ko pardeva plašā apkārtnē. 

1907.gadā beidzis Rīgas Mironova komercskolu un 1915.g. absolvējis Rīgas politehnisko institūtu ar tirdzniecības zinību kandidata pirmās šķiras grādu.

Strādājis Krievijā un Ukrainā dažādos tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos.

Tur arī apprecejies ar ukrainieti Helēnu Solčinski. Neatkarīgajā Latvijā neilgi (1920. – 1921.) bijis iesaistīts diplomātiskajā dienestā kā Latvijas sūtniecības padomnieks un konsuls Igaunijā (Rēvelē, tagad Tallinā).

Pēc tam līdz pat mūža beigām darbojies finansu nozarē. Izpildījis Latvijas bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieka pienākumus. Visilgāk nostrādājis par Latvijas bankas direktoru Rīgā.

Viņam raksturīga sabiedriska aktivitāte – darbojies studentu korporācijā „Tālavija”, Latvijas šaha biedrībā un citās sabiedriskās organizācijās. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni. No repressijām padomju laikā paglābies.

Pēdējos dzīves gados strādājis par grāmatvedi kādā no Rīgas namu pārvaldēm. Miris piecdesmitajos gados.

Viņa ģimenē piedzimuši trīs dēli.

Gunāra Ivāna atmiņas

***

1929. gadā pasūta 500 Ls naudas zīmes izgatavošanu Bradburg Wikinson & Co spiestuvē, reversā attēlota māsas Berta Stalbovas-Īvānes un svaiņa Jēkaba Īvāna saimniecība Kraukļu Īvānos.

500 latu banknote tika iespiesta naudas spiestuvē Bradbury, Wilkinson & Co, Ltd Anglijā. Klišejas izgatavoja spiestuves grafiķi. Viņu vārdi netika izpausti, aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties pret viltošanu.

Mākslinieks nezīmēja "no dabas", bet izmantoja iesniegtos materiālus.

Salīdzinājumā ar fotogrāfiju naudas zīmes reversā attēlota nedaudz citādāka lauku sēta.

1881. gadā celtais zirgu stallis ar ratnīcu un piebūvēto cūku kūti pārveidots par divām atsevišķām ēkām, izmainīts arī citu saimniecības ēku novietojums un izskats. "Īvānu" ļaudis visvairāk tomēr bija neapmierināti ar to, ka priekšplānā redzamas raibas govis. Jēkabs Īvāns uzskatāms par vienu no Latvijas brūnās šķirnes izkopējiem. Arī 500 latu iznākšanas laikā Latvijas ražīgākā govs Tulpe bija "Īvānu" ganāmpulka pēctece, un no tās piena gadā ieguva vairāk nekā 400 kg sviesta.

Taču nebūtu pareizi pārmest nezināmajam māksliniekam lopu šķirnes neievērošanu - Latvijā audzēja arī melnraibās un sarkanraibās govis, kaut arī tās nebija tik izplatītas kā brūnās. Viens no valsts saimnieciskās dzīves pamatiem bija lauksaimniecība. Piena lopkopība īpaši bija attīstīta Vidzemē. Naudas zīmes sižets uzskatāms par simbolu visai Latvijai, lai gan attēlota konkrēta zemnieku sēta.

Savukārt 500 latu naudas zīmes aversa labajā malā attēlotā sieviete ģērbusies Nīcas novada tautas tērpā, sēdētājas kreisais plecs pavirzīts uz priekšu. Uz tā ar saktu sasprausta sagša. Nīcas tērps kā grezns tautas tērps 20. gados bija samērā iecienīts rīdzinieču vidū. Iespējams, ka arī to mākslinieks Anglijā zīmējis, izmantojot kādu fotogrāfiju.

Jāuzsver, ka lielo naudas zīmi daļa Latvijas iedzīvotāju savā mūžā rokās tā arī nepaturēja. "Īvānos" 500 latu esot bijusi puiša gada alga, meitas - 360 latu.

Latvijas Banka garantēja 500 latu banknotes maiņu pret 145 g zelta, un tas nebija maz.

***