ua

Pāvils Dāvis

Добавить новую картинку!
Дата народження:
27.09.1874
Дата смерті:
00.00.1947
Додаткові імена:
Pāvils Dāvis
Категорії:
, Педагог, учитель
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Vestienas pagasts, Tolkas kapi

 dzimis 1874. g. 2. septembrī Vestienas Rūsiņos kā zemnieka Kārļa un Elizabetes otrais dēls. Tēvs Kārlis Pētera dēls Dāvis jaunekļa un jaunības gadus pavadijis Vestienas muižas gaitās, sākot ar laidara puisi un beidzot ar muižas kučieri. Viņš iepirka 1869. g. Tolkas (tagad Vestienas) pagasta Rūsiņus un apprecēja Kalna Dibenu saimnieka Pētera Andersona trešo meitu Elizabeti. Grāmatu lasīt un rakstīt mācija māte, beigusi draudzes skolu. Tālākā skolas gaita bija Kosas, Ežu un Tolkas pamatskolās. Rīgas garīgā skolā iestājies 1886. g. augustā. Pēc sekmīgas skolas beigšanas 1890. g. iestājies Rīgas Garīgā seminārā. Semināru bei­ dzis pirmā šķirā ar studenta grādu 1896. g. jūnijā un 1896. g. au­ gustā iestājies Pēterpils Garīgā akadēmijā, ko beidz 1900. g. ar ma- ģistranda grādu. Paralēli beidzis arī Pēterpils Žēlsirdīgo brāļu div­ gadīgos kursus. Dāvis ir Rīgas Garīgā seminārā kā inspektora pa­ līgs, fundamentālās bibliotēkas bibliotekārs, latīņu valodas skolo­ tājs un klases audzinātājs no 1900. g. 1. decembra līdz 1918. g. 1. augustam, vēstures skolotājs Rīgas sieviešu N. Draudziņas (1907.— 1915. g.), E. Šulca (1907.—1915. g.), M. Lercha (1907.—1915. g.), P. Dolgichas (1906.—1907. g.) sieviešu ģimnāzijās, latviešu valodas sko­ lotājs Rīgas Pētera I reālskolā (1906.—1907. g.), pedagogu padomes priekšsēdētājs Ņižņijnovgorodas bēgļu bērnu E. Šulc-Torgašovas (1915.—1918. g.) sieviešu ģimnāzijā un turpat skolotājs 1915.—1918. g., Ņižņijnovgorodas pilsētas sieviešu ģimnāzijas vēstures skolo­ tājs (1915.—1918. g.), Novorževas (Pliskavas guberņā) I pilsētas II pakāpes skolas pārzinis (1918.—1920. g.), Novorževas II un III pil­ sētas skolas vēstures, latīņu valodas un socioloģijas skolotājs (1918.—1920. g.), Novorževas Tautas universitātes lektors (1918.— 1920. g.). Rīgas N. Draudziņas sieviešu neoģimnazijas latīņu valodas skolotājs (1925.—1927. g.), Rīgas 3. ģimnāzijas vēstures, latīņu va­ lodas skolotājs un klases audzinātājs (1925.—1937. g.), Latvijas pa­ reizticīgās baznīcas Teoloģijas institūta inspektors un sekretārs (no 1936. g.), Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes pareizticīgās nodaļas docents no 1937. g. jūlija. Viņš ir bijis arī sekretārs Revo­lūcijā cietušo ģimeņu palīdzības komitejā" ko nodibināja pareiz­ ticīgās baznīcas archibīskaps Agafangels 1906. g.r Ņižņijnovgoro- das Latviešu biedrības un Tatjanas bēgļu palīdzības biedrības priekšsēdētāja biedrs (1916.—1918. g.), Vestienas pagasta revizijas komisijas priekšsēdētājs (1922.—1926. g.)( Vestienas pagasta tiesas priekšsēdētājs (1924.—1925. g.), Vestienas pagasta zemes vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs (1922.—1925. g.)r Vestienas pagasta melio­ rācijas biedrības sekretārs (no 1930. g.)( Latvijas pareizticīgās baz­ nīcas Sinodes loceklis no 1935. gada. Apbalvots 1936. g. ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Ir bijis Latviešu pareizticīgo garīgā žurnāla redaktors (1902.—1915. g.). 

Iespiestie darbi: 1) Svētais apustulis un evaņģēlists Matejs un viņa evaņ­ ģēlijs (populāra eksegeze). 1907, 550 lpp. 2) Silto brokastu jautājums vidussko­ lās. Rīgas pilsētas trešās vidusskolas 10 gadu darbības pārskatā, 50—59. 3) Skolas ģimenes dārziņš. Turpat 60—62. 4) Skolēnu pulciņi. Rīgas pilsētas trešās ģim­ nāzijas 15 gadu darbības pārskatā, 27—31. 5) Veltijums. Turpat 32. 6) Tūrisms Rīgas pilsētas III ģimnāzijā. Turpat 36—40. 7) Prāts un atklāsme teoloģijas zinātnē. Ticība un dzīve 1938, 1, 36—38; 2, 19—21; 3, 36—38.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE DIVDESMIT GADOS 1919—1939  II DAĻA MĀCĪBAS SPĒKU BIOGRĀFIJAS UN BIBLIOGRĀFIJA

 

 

 

Джерело: biographien.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Spricis PaegleSpricis PaegleЕдиномышленник09.03.187601.12.1962
        Ключові слова