Pēteris Dindonis

 1877. VII 11. Vecpiebalgas pag.; M. Ede.

                Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu,

                1902. beidzis Carsko Slavjanskas dārzkopības skolu,

                1902/1910. praktiskās mācības Danijā,

                1910/1915. Bulduru fermas vadītājs un dārzkopības skolas vadītājs,

                1920/1940. Bulduru dārzkopības skolas pārzinis,

                1930. XI 13. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 1083.

Pirms 140 gadiem Vecpiebalgas rentnieka ģimenē dzimis dārzkopis un selekcionārs Pēteris Dindonis – vairāk nekā 20 dažādu ar dārzkopību saistītu grāmatu un brošūru autors, viens no Bulduru dārzkopības skolas dibinātājiem un vadītājiem un arī viens no pirmajiem, kurš Latvijā selekciju sāka aplūkot kā zinātni. 1910. gadā Bilderliņu muižas ēkā viņš iekārtoja dārzkopības skolu, kuru vadīja 30 gadu. No tās arī izaugusi tagadējā Bulduru dārzkopības vidusskola. Pagājušā gadsimta 60. gados uzsvēra, ka Latvijā nav teju neviena dārzkopību praktizējoša cilvēka, kas nebūtu kaut kādā veidā – tieši vai pastarpināti no viņa sarakstītajām rokasgrāmatām – guvis savas zināšanas no Dindoņa. Arī lielā dārzeņu daudzveidība Latvijā zināmā mērā ir viņa nopelns. Pats Dindonis strādāja pie jaunu tomātu, kāpostu, pupiņu, kukurūzas šķirņu radīšanas. Laikabiedri norādīja, ka viņš ne vien mācījis izprast sakņu, augļu un ziedu audzēšanas praktisko, utilitāro pusi, bet novērtēt arī skaistumu, ko tas sniedz. 1930. gadā par ieguldījumu dārzkopības attīstībā Dindonis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tāpat arī padomju okupācijas vara neskopojās ar atzinību slavenajam selekcionāram un pedagogam.

Sarakstījis 27 mācību grāmatas

Dzīvoja Bulduros Jasmīnu ielā, kur bija iegādājies lielu zemes gabalu, kur veica selekcijas darbus.

Tēvs Jēkabs, māte Ede. Dēls - Aleksandrs (agronoms un aizsargs, kā dēļ nācās emigrēt uz Zviedriju un vēlāk uz ASV). Sieva un dēla māte - Emīlija (dzim. Rocēna). Pēc viņas nāves apprecēja mājkalpotāju Alīdu (dzim. Kiršteine), kas bija 21 gadu jaunāka par Pēteri.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Brīvā Zeme” # 151/1937.

                                "Ievas stāsti",  nr.18, 2017

***