Eduards Eizenbergs

* 1869. IV 22. Smiltenē, Smiltenes muižas pārvaldnieka ģimene

                1894/1915. Namdaru meistars Rīgā,

                1906. būvējis Dziesmu Svētku tribīnes Hanzas ielā,

                1908. būvējis Rīgas Latviešu biedrības koka būvi,

                1912/1932. Rīgas tirgotāju un rūpnieku savstarpīgās kredītbiedrības 

                               valdes priekšsēdētājs,

                1915/1919. fabrikas „Provodniks” būvdarbu vadītājs Krievijā,

                1920/1922. Šoseju un zemes ceļu valdes Jaunjelgavas un Ilūkstes 

                               apriņķu inženieris,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 430,

                Būvējis Rīgas pilsētas I un II slimnīcu,

                Būvējis „Feniksa” vagonu fabriku,

                Atjaunojis Kuldīgas tiltu par Ventas upi,

                Liepājas Gludas dzelzceļa ēku un staciju, būvju vadītājs,

                Vidzemes ārrigas ugunsdzēsēju biedrības dibinātājs un priekšnieks,

                Vislatvijas ugunsdzēsēju savienības valdes loceklis,

                Latvijas sporta biedrības mūža biedrs,

                Sv. Jāņa ģildes amatu meistaru valdes priekšsēdētāj biedrs.

                Avots:       „Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.

Svētdien, š. g. 10. aprīlī, daudz galvaspilsētas organizācijas un biedrības izvadīja pēdējā dusā mirušo pazīstamo namdaru meistaru un Rīgas namīpašnieku — Eduardu Eizenbergu.
Eizenbergs dzimis 1869. g. 20. aprīlī, Gatartā. Pārnācis Rīgā, tas nodevās namdaru amatam, un cēlis Rīgā un citās mūsu dzimtenes vietās daudzas skaistas celtnes. Būdams par biedri daudzās biedrībās, nelaiķis bija sevišķituvs draugs arī mūsu mednieku aprindām. Kā mednieks un liels dabas mīlētājs, Eizenbergs izstaigājis gandrīz vai visu Latviju, sākot ar Dievzemīti un beidzot ar visattāļākām vietām Latgalē. Ar savu cēlo raksturu nelaiķis prata visur atrast draugus, ar kuriem dalījās savos medību piedzīvojumos. Eduards Eizenbergs, kā reti kāds, saprata mūsu dabas skaistumus un mīlēja tos. Viņš bij biedrs vairākās mednieku organizācijās, un ņemdams tajās dzīvu dalību, arvien centās ievadīt darbību pareizās sliedēs un izlīdzināt visas pastāvošās domstarpības. Pēdējos gadus Eizenbergs darbojās mednieku biedrībā „Strēlnieks", kurā viņš ieņēma revīzijas komisijas priekšsēdētāja amatu. Par viņa personību liecināja lielais pavadītāju skaits un tie sirsnīgie vārdi, kas, kā pēdējās ardievas, izskanēja pie vina kapa.

Avots: Mednieks un makšķernieks, 1932