Osvalds Gulbis

* 1910. XII 26. Jelgavā    + 1979. X 2 Longailendā

                1936. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,

                1936. VII 12. ordinēts par Jelgavas prāvesta iecirkņa vikāru, 

                1939. VI 15. bij. Bauskas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1939. VI 15. apstiprināts par Jelgavas Mārtiņa Lutera draudzes mācītāj,

                1938/1944. Jelgavas Trīsvienības ev. lut. draudzes mācītājs.     

Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes mācītājs Osvalds Gulbis 2. oktobrī atrasts miris savā Salas baznīcas dzīvokli Longailendā. Viņam otrdienas vakarā vajadzēja būt draudzes valdes sēde, bet kad mācītājs neieradās un nebija sasniedzams arī pa telefonu, tuvākie darbinieki brauca viņu meklēt. Atklājās, ka mācītājs savā dzīvoklī pakritis un jau miris. Svētdien, 30. septembrī viņš bija vadījis dievkalpojumu, pirms tam bijis rosīgs bērnu svētkos. Svētdien, 7. oktobrī bija paredzēts Pļaujas svētku dievkalpojums, kurā būtu atzīmēta mācītāja 20 gadu darbība Ņujorkas draudzē. Nu būs bēru dievkalpojums.
1944.gada mācītājs no savas dzimtās pilsētas devies trimdā, nonācis Vācijā, darbojies Memingenā. 1949. g. maijā ieceļojis Amerikā, apmeties Ņujorkā, ev. lut. draudzes namā. Pieņemts LCA dienestā, piecus mēnešus pavadījis Akronā, Ohaijo, 1950. gada janvārī pārcēlies uz Čikagu vadīt latviešu reliģisko periodiku un 5 gadus bijis mēnešraksta Mājas Draugs redaktors. 1956. g. martā uzņēmies garīgo aprūpi Ņufaundlanāē ar dzīves vietu San Džonsā. Trīs gadus sprediķojis latviešu, angļu un vācu valodā tur aizbraukušiem luterāņu ieceļotājiem. Ņujorkas draudzei paplašinoties skaitliski un teritoriāli, valde domāja par trešā mācītāja piesaistīšanu un 1959.g. 1 februārī draudzes sapulce viņu aicināja uz Ņujorku. Apmeties Longailendā, viņš pārņem dievkalpojumus Portvašingtonā, Frīportā un Beišorā. Sešdesmitos gados trīs dievkalpojumu vietas apvieno par Salas novadu. 1964.g. draudze saņēma 7 akru zemes dāvinājumu, 1965.g. maijā likti pamati jaunai baznīcai un skolas ēkai, ko iesvēta 1967.g. jūnijā nosaucot par Salas baznīcu. Nosaukums bija mācītāja ideja, jo "mēs esam sala svešuma ūdeņos". Mācītājs O. Gulbis daudz vērības veltīja arī bērnu un jaunatnes audzināšanai, bija ievērojams runātājs. To raksturo viņa interese par individuālo psiholoģiju, kas bija viņa studiju darba temats, mīlestība uz latviešu literatūru un valodas skaidrību, plašas kultūras intereses. Viņš rakstīja arī apcerējumus un lasīja referātus. Jaunā audze ātri uztvēra un iemīļoja viņa atdzejoto korāli "Paceliet balsis, slavējiet". 1976.g. vasarā draudze atzīmēja O. Gulbja 40 gadus garīgā amatā. Baznīcas virsvalde piešķīra un arhibīskaps viņam pasniedza zelta vainadziņu pie amata krusta. Apklusušo dvēseļu ganu izvadīs sēru dievkalpojumā svētdien, 7. oktobri pl. 7 vakarā Salas baznīcā Longailendā un pirmdien, 8.oktobrī pl. 10 no rīta uz Rotas brāļu kapiem Katskiļos.          

                Avots:       „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;

                                „Baznīcas kalendārs“ R., 1942.;

                                “Svētdienas Rīts” # 30/1936., # 26/1939.