Jānis Gura

  * 1909. VII 16. Sērenes pag.

                1931/1932. Latgales artilērijas pulka kaprālis,

                1938/1940. Talsu aizsargu pulka Sabiles nodaļas priekšnieks,

                Skolotājs un mazpulka vadītājs Sabilē.

                Avots:       LVVA 1640-1-520-45.

Jānis Gura bija Pētera Čevera partizānu grupas vadītāja vietnieks, Talsu apriņķa Vandzenes pagastā 1949.-1950. gadā. Sagūstīts 1950.gada 1.novembrī, tiesāts, nāvessods izpildīts 1951. gadā. 

Avots: Nezināmais karš : latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956 : nacionālo partizānu cīņu un piemiņas vietas / [Latvijas Nacionālo partizānu apvienība].-19.lpp.

***

P.Čevera partizānu grupas vadītāja vietnieks. Bijušais Sabiles skolas skolotājs. Talsu apriņķa Vandzenes pagasts, 1949-1950.gada ziema.

Aktā par P. Čevera grupas likvidēšanu Tukuma apriņķa teritorijā 1950. gada 2. novembrī, kuru parakstījuši arī LPSR VDM 2-N daļas 4. nodaļas priekšnieks majors Voroņins un LPSR VDM 2-N daļas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Veļičevskis, minēts, ka šajā operācijā, ko veikusi LPSR VDM 2-N daļas operatīvā grupa (aģentu-kaujinieku grupa, J.V.), sagūstīti grupas dalībnieki:

Pēteris Čevers,

Jānis Gura,

Alfrēds Lauks,

Ziedonis Āls,

Valdis Dzelzgalvis,

Augusts Dundurs un

Ārends Lapiņš

( LVA, 1986. f., 1. apr., 28398. l., 4. sēj., 147. lp.).

Izrādās, ka ar mazpilsētu Sabili saistās vairāku varoņu vārdi. Brīvības kauju varonis Augusts Burbis un otrā pasaules kara varonis P.Čevera partizānu grupas vadītāja vietnieks. Bijušais Sabiles skolas skolotājs. Talsu apriņķa Vandzenes pagasts, 1949-1950.gada ziema.

Augusts Burbis Ludviga dēls. Dzimis 1893. g. 27. martā Dobelē. Bija Sabiles iecirkņa komandants, virsleitnants. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 5. dec., piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 1919. g. 1. nov., kad bermontieši uzbruka Sabilei, B. kopā ar 2 kareivjiem pašaizliedzīgi uzsāka cīņu un radīja pretiniekam lielus zaudējumus, līdz krita varoņa nāvē durkļu cīņā. Par ko piešķirts Lāčplēša Kara ordenis. Ordenis piešķirts 1922. gadā (LKOK nr.3/1420).

Alfrēds Riekstiņš. Dzimis 1913.gada 30.janvārī. Bija latviešu karavīrs, Sabiles aizsargs, 1941.gadā darbojies Sabiles nacionālo partizānu vienībā, 1942.gada 2. martā brīvprātīgi iestājies 24. Talsu kārtības dienesta (policijas) bataljonā, Latviešu leģiona virsnieks un Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris. Kara beigās izceļojis uz Zviedriju, bet 1952. gadā kā ASV izlūkdienesta diversants atgriezies Latvijas PSR, taču operācija atklāta un A. Riekstiņš izdarījis pašnāvību.

Bet 2002.gada 18.novembrī Sabiles novada Goda grāmatā ierakstīts VDK aģents (ar segvārdu “Birznieks”) Viktors Kleimanis (savervēts tālajā 1945.gada maijā), par Sabiles Kultūras nama un brīvdabas estrādes celtniecību. Protams, toreiz 2002.gada 18.novembrī maz kurš zināja, ka Viktors Kleimanis bija VDK aģents, bet vai viņa vārds ir svītrots no Goda grāmatas, pārliecināties nevaru. Internetā sarakstu vairs nevaru atrast.

Tāpat nezinu, kāpēc šajā Sabiles novada Goda grāmatā nav ierakstīti Augusts Burba, Jānis Gura un Alfrēds Riekstiņš. Viņi nav uzcēluši Kultūras namu, bet viņi par Latviju atdeva savas dzīvības. Varbūt ir, bet i-net atrast nevaru. Varbūt kāds var zina kur meklēt?

Avots: https://www.facebook.com/518170698260490/photos/a.2120983374645873/3177866928957507/?type=1&theater