Kārlis Irbe

Dzimis 16.I 1885. Kuldīgas apr. Vārmes pag. Šķēdes muižā muižas rentnieku Ernesta Irbes un Annas, dzim. Zāle ģimenē.

Pēc gada, vecākiem beidzoties rentes gadiem, ģimene pārcēlusies uz dzīvi Mazbērzē, netālu no Dobeles.

Vēlāk ģimene dzīvojusi Annenieku Līčos.

No 1888. līdz 1894. ģimene dzīvojusi Naudītes Lemķenos. No 1891. mācījies Naudītes pag.sk.

1894. ģimene pārcēlusies uz dzīvi Jaunpils pag. Mācījies Lauku muižas sk.

No 1896. pavasara ģimene dzīvojusi Zebrenes pag. Reņģeniekos.

No I 1897. uzsācis mācības Jelgavas ģimn.

Lai nodrošinātu skolas naudu, no 1901. pasniedzis latīņu valodas privātstundas.

Ieguvis Kurzemes muižniecības stipendiju, lai uzsāktu teoloģijas studijas.

Pēc Jelgavas ģimn. beigšanas, 1904. rudenī iestājies Tērbatas U, stud.theol. (matr. nr.19498).

Studiju lakā pasniedzis privātstundas.

Studijas nav notikušas 1905./1906. m.g. studentu streiku dēļ.

1905. strādājis par mājskol. Maskavā.

1906. rudenī turpinājis studijas Tērbatas U. 1908. rudenī studijas beidzis.

Pēc studijām kalpojis par kandidātu pie Jelgavas Nikolaja dr. mācītāja Jāņa Reinharda, lett. 

I 1908. noturējis pirmo sprediķi Dobeles bazn.

1909. pavasarī saņēmis Tērbatas Universitātes dipl. un sc.theol.cand. gradu par darbu: Pagānu eschatoloģiskā loma pie vecās derības praviešiem.

Sprediķojis Nikolaja bazn. 1910. Kurzemes konsistorijā nolicis kandidāta eksāmenu.

Ticis uzaicināts par mācītāja palīgu Jelgavas pils. latv. dr. 28.II 1910. Jelgavas Sv. Nikolaja bazn. ordinēts par mācītāju. 1910. rudenī pāris mēnešus bijis mācītājs Jelgavas Sv. Annas dr.

Lai papildinātu zināšanas, 31.XII 1910. uzteicis iepriekšējo darbavietu un devies uz Vāciju, Berlīni. Piedalījies dažādos Berlīnes, Hamburgas, Brēmenes, Hanoveras un Bēteles pie Bīlefeldas ev. iekšmisiju teoloģiskos un sociālās palīdzības darbos.

Kā brīvklausītājs apmeklējis Berlīnes U. 1911. iestājies Leipcigas U (Universität Leipzig), klausījies priekšmetus teoloģijā, filozofijā, psīcholoģijā un pedagoģijā.

Tā kā beigusies studiju nauda, izstājies no Leipcigas U un atgriezies Latvijā.

Pēc konsistorijas priekšlikuma 1911. kļuvis par apv. Strūžānu-Stirnienes un Balvu dr. mācītāju. Dzīvojis Rēzeknē. No 1911. līdz 1917.? bijis Rēzeknes Sv.Trīsvienības ev. lut.dr. mācītājs. 1913. Irbes vadībā uzsākta Balvu lut. bazn. celtniecība. 1914. panācis, ka pie Balvu dr. tiek atklāta latv. sk.

1915. bijis mācītājs Rīgas Mārtiņa dr.

Nodarbojies ar I pasaules kaŗa bēgļu jautājumu risināšanu, apstiprināts par bēgļu mācītāju.

1916. bijis Rēzeknes sabiedrību kooperācijas pr., nodarbojies ar bēgļu apgādes jautājumiem.

1917. vasarā bijis Chaŗkovas un apkārtējo pils. latviešu bēgļu dr. mācītājs.

1917. beigās un 1918. sākumā apmeklējis bēgļu pulciņus un nodib. atsevišķas dr. Maskavā, Samārā, Ufā un Čeļabinskā.

Atgriezies Latvijā, dzīvojis Ventspilī.

X 1919. kā Latvijas konsistorijas pārstāvis piedalījies Starptautiskajā bazn. Miera konferencē Hāgā.

Atpakaļceļā uz Latviju, Zviedrijā mēģinājis sarunāt militāru palīdzību pret bermontiešu uzbrukumu Rīgai.

Atgriezies Latvijā, bijis mācītājs Jelgavas Sv. Nikolaja un Sv. Annas lauku dr., ticības mācības skol. Jelgavas ģimn.

Lai aizstāvētu bazn. intereses Satversmes sapulcē, 1920. piedalījies Kristīgi nacionālās sav-bas dib. Partijas sarakstā 4. vēlēšanu apg. bijis 2.kandidāts.

Org. kopīgas mācītāju un dr. pārstāvju sinodes.

IV 1920. vēlēšanās ievēlēts Satversmes sapulcē; darbojies Izglītības un Agrārajā komisijā.

Paralēli ievēlēts par Rīgas latv. Trīsvienības dr. mācītāju.

Bijis trūcīgo palīdzības komitejas pr.; org. ziedojumu saņemšanu no Zviedrijas archibīskapijas un American Relief Administration.

Ženēvā piedalījies Miera sav-bas sēdē, bijis pilnvarots un panācis Latvijas uzņemšanu Starptautiskajā bērnu palīdzības sav-bā.

Kā Latvijas pārstāvis piedalījies Bērnu palīdzības kongresā Stokholmā.

No Kristīgi nacionālās partijas ievēlēts 1.Saeimā.

Bijis Rīgas Domes deputāts.

No 1921. līdz 1923. bijis Latvijas bērnu palīdzības sav-bas pr, vēlāk bijis sav-bas kasieris.

No 1922. līdz 1.I 1937. bijis Latgales iecirkņa (apg.) ev. lut. dr. prāvests. 

1924. pavasarī un 1939. Rīgā org. Baltijas valstu bazn. reģionālo konferenci.

1925. devies atvaļinājumā uz Vāciju.

Uz īsu laiku atsācis apmeklēt lekcijas Leipcigas U.

Atgriezies Latvijā, nodevies Trīsvienības dr. darbam.

1928., kā Kristīgi nacionālās sav-bas pārstāvis darbojies Rīgas pils. Izglītības komisijā; bijis Rīgas pils. Pašvaldības un sabiedrisko labdarības iestāžu rev. kom. pr. 

Kā Kristīgi nacionālās sav-bas pārstāvis kandidējis 3. Saeimas vēlēšanās X 1928. no Latgales latv. apv-bas un zemes arāju saraksta Nr.11.

Kā Kristīgi nacionālās sav-bas pārstāvis kandidējis 4. Saeimas vēlēšanās IX 1931. no Latgales latv. apv-bas un zemes arāju saraksta Nr.11.

1931. Kembridžā, Anglijā ievēlēts par Miera sav-bas viceprezidentu.

Bijis Aizsargu org-jas mācītājs.

II pasaules kaŗa laikā turpinājis mācītāja darbu Rīgas latv. Trīsvienības dr.

VIII 1944., archibīskapa prof. Dr.Teodora Grīnberga aicināts, uzņēmies Bazn. virsvaldes ģenerālsekretāra amatu. No 26.IX 1944. uzņēmies Bazn. virsvaldes Rīgas vadību.

LELB archibīskapa prof. Dr. T. Grīnberga prombūtnes laikā ar 27.IX 1944. iecelts par LELB archibīskapa p.i. un Bazn. virsvaldes prezidentu.

21.II 1946. tiek apcietināts vilcienā, atceļā no Bazn. virsvaldes sēdes Ventspilī.

Vairāk par gadu noturēts NKVD pagrabos Rīgā.

Ar PSRS Valsts Drošības ministrijas Sevišķās apspriedes 29.III 1947. notiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-1a, 58-10 un 58-11 uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē un mantas konfiskāciju par to, ka „būdams mācītājs organizējis kaitniecisku darbu”.

20.IV 1947. dep. uz Sevpečlagu, PSRS.

Vēlāk bijis apcietinājumā Karagandā (Караганда), Kazachijas PSR.

Sieva ar dēliem tiek dep. 25.III 1949.

Pēc Karagandas apg. tiesas 15.X 1954. lēmuma, 15.I 1955. pārvests nometinājumā uz Blagoveščenskas pils. Amuras apg. (Благовещенск, Амурская область) pie izsūtītās ģimenes, jo K.Irbes ieslodzījuma termiņš bija beidzies.

Ar Amūras apg. Iekšlietu pārvaldes slēdzienu, 14.XI 1956. atbrīvots no nometinājuma Amūras apg.

1956. kopā ar jaunāko dēlu Pauli atgriezies Latvijā. Pēc neilga laika viņiem pievienojušies arī pārējie ģimenes locekļi. 

No 1956. līdz 1966. bijis Rīgas Sv. Trīsvienības dr. mācītājs.

Reabilitēts ar LPSR Prokuratūras 20.III 1991. lēmumu.

10.XI 1966. apglabāts Sv. Trīsvienības ev. lut. dr. Sarkandaugavas kalna kapos Rīgā.

4.VI 1933. tēva brālis bīskaps Kārlis Irbe, lett. Bazn. ģimn. salaulājis ar Irmu Līni, atraitni Skulme, dzim. Hartmanis (8.V (25.IV pēc v. st.) 1900. – 11.I 1983.). Ģimenē ir 2 dēli: Jānis Kārlis (28.IV 1935.) un Paulis Gundars (19.IX 1937. – 4.XII.1985.).

Luterticīgs, iesvētīts Jelgavas Sv.Annas bazn.

Studiju laikā Tērbatas U uzņemts studentu korporācijā Lettonia. Visp! k!tā uzņemts 1904.II. Kā Visp! k!ta biedrs k!tu atstājis.

1928. maija komeršā uzņemts par studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistru (g!fil!) (uzņemšana akceptēta P!K! 30.X 1928. sēdē). Piedalījies Filistru biedrības (F!B!) dib. No 1928. līdz 1938. bijis F!B! valdes pr. Bijis F!B! pārstāvis Filistru Biedrību savienībā (F!B!S!).

---

"Londonas avīze" 08.02.1957 raksta: "No Latvijas saņemtas ziņas, ka prāvests Irbe atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā un apkalpo Trīsvienības draudzi Sarkandaugavā. Kad arhibīskapu prof. T. Grīnbergu vācieši piespieda atstāt Latviju, viņš savā vietā atstāja prāvestu Irbi. Maskaviešiem otrreiz okupējot Latviju, viņi Irbi deportēja un viņa vietā iecēla mācītāju G. Tursu. Irbes ģimene vēl palikusi Sibīrijā, jo nebijis naudas atpakaļceļam."

-----

 

LVVA, 3739.f., 1.apr., 5.l., 69.-70.lp.,

LVA, 1986.f., 2.apr., P-10758.l.,

Latvijas darbinieku galerija 1918-1928, P.Krodera redakcijā. Rīga: Izdevniecības Grāmatu Draugs, 1929.-51.lpp.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939.-208.lpp.,

No NKVD līdz KGB polītiskās prāvas Latvijā 1940. - 1986. Noziegumos pret pad. valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999. P-10758, -283.lpp.,

Prāvests Kārlis Irbe. Ceļā uz svētību un mana dzīve. Līna Šinta. Vašingtona, DC. 168.-348.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipogrāfija 2004.
-85.-98.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -159.-160.lpp.

Baznīca staļinisma žņaugos. Latvijas Evanģeliski luteriskā baznīca padomju okupācijas laikā no 1944. līdz 1950. gadam. Juoko Talonens. Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2009. -7., 20., 21., 28.-45., 49.-52., 54.-57., 65., 67.-71., 73., 75., 77., 85., 86., 102., 106., 107., 113., 122., 123., 140., 187., 199., 201., 203., 207., 223.-229.lpp.,

Mazmazmeitas Signes Irbes dati no ģimenes archīva, 19.IX 2014.,

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=423