Ansis Bīlenšteins

Dzimis Dobelē 1863. gada 13. februārī, noslepkavots Bauskā 1919.gada 13. janvārī.  

Ansis Bīlenšteins, slavenā latviešu valodas pētnieka Dr. Augusta Bīlenšteina (1826–1907) dēls, pēc pabeigtām studijām 1888. gadā kļuva Vecsaules mācītājs.

***

Viņš nokārtoja visu līdz beidzamam. Attiecībā uz savām bērēm viņš noteica: “Neviens mācītājs lai nerunā pie mana kapa, jo caur to šim mācītājam draudētu briesmas no boļševikiem. Tu skaiti Tēvreizi pie kapa,” viņš lūdza savai sievai. 

Lai nepastāvot uz to, ka līķis vedams uz Dobeles dzimtas kapiem. “Visur ir Dieva zemīte.”

Saviem dēliem, no kuriem viens toreiz bija 23 gadus vecs, otrs – 18 gadus, viņš lika pie sirds, lai neatriebjot viņa nāvi, jo “man pieder atriebšana, saka Tas Kungs.” (Rom. 12:9)  

1919.g. 10. janvārī sarkanie sasniedza Vecsauli.  

Svētdienā, 12. janvārī lielinieku zaldāti atnāca mācītājmuižā, lai sagūstītu mācītāju. Viņš nebija mājās.

To svētdienu viņš sludināja filiālbaznīcā, kur viņš atvadījās no savas draudzes.   Tūlīt pēc laulībām Bīlenšteins un viņa dēli tika aizvesti – Bīlenšteins pa priekšu ar klusu, apskaidrotu vaigu, vecākais dēls aiz viņa, stalts un drošs, pēc tam jaunākais, kurš klusi iečukstēja mātei ausī: “Māmiņ, aizlūdz par mani.”

Tūlīt viņus gribēja šaut. Bet zaldāti apspriedās vēl un nolēma apcietinātos vest uz Bausku. Bet, tālab ka bija kļuvis jau vēls un tumšs, tad pārvadāšanu atlika uz rītdienu.

Apcietinātos pa nakti ieslodzīja kādā tukšā Vecsaules muižas istabā. Turp vēl paspēja sūtīt apsegas un uzturlīdzekļus Bīlenšteina sieva, kura saņēma no apcietinātajiem vēl īsu pateicības sveicienu.

Nākamā dienā viņus pārveda cietumā. Pēc īsa atspirdzinoša miega Bīlenšteins izteica vēl saviem dēliem dažas pārdomas, kas kustināja viņa dvēseli. Tās pašas dienas pēcpusdienā viņu sauca īsā “nopratināšanā”, kur viņam tūlīt arī teica, ka viņš notiesāts uz nāvi.

Kāds lūguma raksts no draudzes, kas prasīja, lai viņu tūlīt atsvabinot, jo par viņu varot dot labāko liecību, palika bez ievērības un laikam gan paātrināja viņa noslepkavošanu.

Viņu izveda uz nošaušanu.

Viņš paspēja vēl atdot vecākajam dēlam savu Jauno Derību, un tad viņu līdz ar kādu fon A. pārveda tuvu pie Bauskas pilsdrupām.

Ceļā uz turieni viņš ir mēģinājis savam līdzbiedram iedvest iepriecu un spēku.  

Abiem bija jānovelk drēbes, pat zeķes bija jānovelk, – un tad tos nostādīja uz nošaušanu.  

Bīlenšteins sacījis: “Ar manām miesām varat darīt kā gribat, – mana dvēsele tūlīt būs paradīzē.”   

Kad viņa līķi pēc tam, kad Baltijas landesvērs ieņēma Bausku, paglabāja Bauskas kapos, tad Vecsaules draudzē valdīja vēl sarkanā vara, un tā notika, ka uz viņa bērēm neieradās neviens draudzes loceklis.  

No mācītāja K. Beldava atmiņām

***

Piezīmju lauki: 1905.gada revolūcija Latvijā un Krievijā. Attēlu kolekcija. No Latvijas Vēstures pētīšanas biedrības krājuma. Mācītājs Jaunsaules (Bauskas apr.) draudzē. Klāt draudzes locekļu atbalsta vēstules kopija.

***

1918-1919. gadā lielinieki noslepkavoja mācītājus:

• profesors Dr. Traugots Hāns: dzimis 1875. gadā – noslepkavots 1919. gada 14. janvārī;
• mācītājs Heinrihs Leonhards Ādolfijs: dzimis 1852. gadā – noslepkavots 1918. gada 21. februārī;
• mācītājs Eižens Bergs: dzimis 1855. gadā – noslepkavots 1919. gada 14. martā;
• prāvests Aleksanders Bernevics: dzimis 1856. gadā – noslepkavots 1919. gada 16. janvārī;
• mācītājs Ansis Bīlenšteins: dzimis 1863. gadā – noslepkavots 1919. gada 13. janvārī;
• mācītājs Heinrihs Bose: dzimis 1871. gadā – noslepkavots 1919. gada 16. februārī;
• mācītājs Ludvigs Jānis Čiško: dzimis 1858. gadā – noslepkavots 1918. gada 20. februārī;
• mācītājs Ernsts Fromholds-Treijs: dzimis 1861. gadā – noslepkavots 1919. gada 22. maijā;
• mācītājs Vilhelms Gilberts: dzimis 1868. gadā – noslepkavots 1919. gada 16./17. novembrī;
• mācītājs Vilhelms Grīners: dzimis 1891. gadā – noslepkavots 1919. gada 7./8. februārī;
• mācītājs Ervins Johans Gross: dzimis 1870. gadā – miris cietumā 1920. gada februārī vai martā;
• mācītājs Edgars Hasmanis: dzimis 1884. gadā – noslepkavots 1919. gada 26. martā;
• mācītājs Ādams Jende: dzimis 1861. gadā – noslepkavots 1918. gada 24. februārī;
• mācītājs Vilhelms Kaspars: dzimis 1853. gadā – miris Cēsīs cietumā 1919. gada 26. maijā;
• mācītājs Gustavs Bernhards Kristians Klēmanis: dzimis 1858. gadā – miris 1919. gada 30. maijā no apcietinājumā dabūtā tīfa;
• mācītājs Ksavers Marnics: dzimis 1855. gadā – noslepkavots 1919. gada 30./31. janvārī;
• prāvests Emils Kārlis Moltrehts: dzimis 1860. gadā – noslepkavots 1919. gada 20. janvārī;
• mācītājs Pēteris Rozenbergs: dzimis 1871. gadā – miris 1919. gada 10. jūnijā no apcietinājumā dabūtā tīfa;
• mācītājs Arnolds Rutkovskis: dzimis 1865. gadā – noslepkavots 1919. gada 14. martā;
• mācītājs Eberhards Savarijs: dzimis 1863. gadā – noslepkavots 1919. gada 22. maijā;
• mācītājs Kristaps Strautmanis: dzimis 1860. gadā – noslepkavots 1919. gada 19. martā;
• mācītājs Teodors Augusts Šeinpflugs: dzimis 1862. gadā – noslepkavots 1919. gada 14. martā;
• mācītājs Eižens Šeuermans: dzimis 1856. gadā – noslepkavots 1919. gada 22. maijā;
• prāvests Dr. Karls Šlaus: dzimis 1851. gadā – noslepkavots 1919. gada 26. martā;
• mācītājs Konstantīns Ūders: dzimis 1870. gadā – noslepkavots 1919. gada 29. maijā;
• mācītājs Pauls Vahsmuts: dzimis 1879. gadā – noslepkavots 1919. gada 20. martā;
• mācītājs Artūrs Hugo Valters: dzimis 1860. gadā – miris 1919. gada 16. maijā Centrālcietumā.
• Prāvests Šlaus vēstulē tuviniekiem rakstīja: “Manu līķi atstājiet masu kapā. Viņš tur būs grūti atrodams, un visur jau ir Dieva zemīte.”