Ludvigs Kalniņš

* 1886. I 08. Bauskas apr.

                1914. IX 29. Beidzis Tērbatas Universitāti,

                1915. Biķernieku sanatorija direktors,

                1915/1917. Ziemeļpalīdzības I frontes pilnvarotājs,

                1920/1925. Privātprakses Elektro radioloģijā un bakterioloģijā, 

                               Kr. Barona 4-8,

                1925/1942. Ārzemes.

Dzimis Bauskas apriņķī un medicīnu studējis Tērbatas universitātē no 1906.—1912.gadam, pēc tam devies uz Šveici, kur Davosas sanatorijā 2 gadus specializējies plaušu slimībās pie slavenā tuberkulozes pētnieka Dr. Kārļa Špenglera. Tajā pašā laikā Špenglera sanatorijā kopā ar Dr. Kalniņu strādājis arī vēlākais prof. A. Kirhenšteins, tad vēl veterinārārsts. Kirhenšteins vadījis bakterioloģisko laboratoriju, Dr. Kalniņš strādāja klīniski. Špenglera laboratorijā strādājuši vēl 2 jauni liepājnieki, abi sociālisti. Kirhenšteins toreiz sociālistus nevarējis ieredzēt, solījies abiem liepājniekiem sadot ar spieķi pa muguru. Pasaules karam sākoties, Dr. Kalniņš atgriezies Latvijā un līdz 1915. g. nodarbojies ar ārsta praksi Bauskā, īsu laiku arī Alūksnē, pēc kam Rīgā ir bēgļu ārsts Ziemeļu palīdzības organizācijā. Kad atjaunojas Biķernieku sanatorija plaušu slimniekiem, Dr. Kalniņš ir šīs iestādes direktors līdz 1917.g. vācu okupācijai. Pēc tam viņš atver Rīgā modernu ārsta kabinetu plaušu slimniekiem, kas apgādāts ar pirmklasīgiem aparātiem. 1923.gadā viņam piešķir Īles muižas pili sanatorijas iekārtošanai, bet tā kā ilgu laiu viņš tur neko nedarīja, ēku atsavināja. 1925. g. viņš saslimst pats un kopā ar dzīves biedri dodas uz Francijas dienvidiem ārstēties. Pirmos divus gadus viņš pavada franču Rivjerā, pēc tam pārceļas uz Alžiriju. Tunisiju un Maroku, kur ārstējas pats un arī praktizē 13 gadus. No Rīgas uz Āfriku Dr. Kalniņam pārsūta rentgena aparātus un laboratorijas iekārtu un Āfrikā viņam atveras plašs darba lauks. Pacienti arābi, ar kuriem var sarunāties sākumā tikai ar tulka palīdzību, vēlāk pats iemācas arābiski. Atceroties šos Āfrikā pavadītos gadus, Dr. Kalniņš tos piemin ar sirsnību. Vēl tagad arābi viņam sūtot cepumus un aicinot atpakaļ. „Mēs tagad esam brīvi un gaidām tevi, Effendi." Arābu pacienti bez honorāra naudā vienmēr papildus nesuši ārstam arī dāvanas, vai nu gaili ar vistu, vai pāris trušus, viens otrs atnesis pat pa aunam. 1942. gadā Dr. Kalniņš atgriežas Rīgā, kur pēc gandrīz 17 gadiem atkal dabūja redzēt savu dēlu, ko prombraucot bija atstājis šūpulī pie vecvecākiem Jelgavā. Dēlu vācieši iesauca kara dienestā un tas 1944. g. gāja bojā. Bēgļu posmā Vācijā Dr. Kalniņš strādā par ārstu UNRRA, tad IRO un 1951. g. ieceļo Savienotajās Valstīs. Te viņš sāka strādāt lielajā Sea View tuberkulozes slimnīcā Statenailendā pie Ņujorkas. 1952. g. jūnijā viņš kā pirmais latviešu pēckara ieceļotāju ārsts iegūst speciālista grādu plaušu slimībās (Fellow of American College of Chest Physicians) un šobrīd praktizē Statenailendā, kur nopircis arī māju labā rajonā. Dr. Ludvigs Kalniņš labi pārvalda spāņu un itāļu valodu. Pateicoties valodas zināšanām, viņam daudz pacientu. Kā visi, kas beiguši klasisko ģimnāziju, Dr. Kalniņš labi pārvalda arī grieķu un latīņu valodu, kas viņam bijis stiprs atbalsts modernās valodas mācoties. Vecie mācītāji veco valodu labi pratēji parasti mēdz teikt: „Kas nav mācījies grieķu un latīņu valodas, tas nemaz nav inteliģents cilvēks". Vērojot Dr. Kalniņu darbā un klausoties viņa spriedumos ne tikvien medicīniskos, bet arī citos jautājumos, tā vien liekas, ka veco mācītāju ieskatam, vismaz šajā gadījumā, ir attaisnojums. Latvijā Dr. L. Kalniņš sarakstījis arī vairākus rakstus par veselības kopšanu, tuberkulozes ārstēšanu un vairākus gadus publicējis veselības kopšanas kalendāru. Viņa rokas grāmata tuberkulozes slimniekiem (A Guide for tuberculosis patients) iznākusi arī angliski. Lai gan Dr. L. Kalniņš ir krodznieka dēls, alkoholu viņš savā mūžā nekad nav mutē ņēmis. Tagad, lai nepaaugstinātos asinsspiediens, viņš jau 7 gadus nemaz nelieto arī sāli. Ceļas ikrītus puspiecos un iet vakaros gulēt jau plkst. 8. Viņa dzīves biedre ir žēlsirdīgā māsa un katru dienu pl. 5 no rīta dodas uz darbu slimnīcā, kur strādā savā arodā. Dr. L. Kalniņš ir Lettonijas filistrs un vairāku ārstu biedrību biedrs.

Avots: Laiks, 07.01.1961

                Avots:       LVVA 1023-2-1013-47.