Pāvils Ķirsons
- Дата народження:
- 23.10.1913
- Дата смерті:
- 25.08.1965
- Поховання дата:
- 28.08.1965
- По батькові:
- Jēkabs
- Категорії:
- Священик, пастор, Учасник корпорації студента
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cesvaine, Pilsētas kapi
* 1913. X 23. Ufas gub., Krievijā. + 1965.
1940. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,
1940. II 04. ordinēts par Dobeles prāvesta iecirkņa vikāru,
1940. VII 01. iecelts par Jaunauces, Ķerkliņu un Vadakstes draudžu mācītāju,
1940/1944. Jaunauces un Ķērkliņu un Vadakstes ev. lut. draudzes mācītājs.
Avots: „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;
„Baznīcas kalendārs“, R., 1942.;
„Svētdienas Rīts“ # 6/1940., # 32/1940.
Uzdrīkstēšanās ticēt
Bēgļu gaitās nonācām Vācijas bēgļu nometnē. Tētis bija ļoti aktīvs, lai dabūtu leģionārus laukā no gūstekņu nometnes.Viņš braukāja apkārt pa nometnēm, noturēdams dievkalpojumus.Arī mūsu mājās tika uzņemti leģionāri.
1949.gada 14.martā mēs iebraucām Oklahomā Amerikā.Par mūsu ģimeni bija galvojusi kāda amerikāņu skolotāja Stella Skogane.Tētis tika pieņemts par palīgmācītāju amerikāņu luterāņu draudzē Oklahomā.Skolās un dažādos klubos viņš stāstīja par Latviju un Baltiju.Oklahomā mēs pabijām 6 mēnešus.Amerikāņu luterāņu baznīca nosūtīja tēti par mācītāju latviešiem Misisipi pavalstī.
1953.gadā aizbraucām uz Čikāgu.Tās rietumu daļā Mevdā bija luterāņu seminārs.Tur tētis pasniedza baznīcas vēsturi un grieķu valodu.Nodibinājās Svētā Pāvila draudze.Tā ārpus Čikāgas uzbūvēja baznīcu.
Tētis bija pirmais,kuru uzņēma Daugavas vanagos, neesot leģionāram.
Viņš man ir palīdzējis saprast, ka mācītāji nav "svētie tēvi"vien.
Pāvils Ķirsons miris 1965.gadā Čikāgā.Viņš reiz teica, ka gribētu, lai viņu gulda blakus tēvam Latvijā, Cesvaines Baznīcas kapos. Tāpēc šovasar tēta un mammas Rasmas Ķirsones, dzim Burdajs( arī Cesvaines ģimnāzijas absolventes), urnas tika apglabātas Cesvaines kapos.
/Māris Ķirsons,mācītājs, 1991./
***
* 1913. g. 23. okt. latviešu Austrumu kolonijā Ufas guberņā Krievijā
† 1965. g. 25. aug. ASV
Studentu korporācijas Ventonia filistrs
Izglītība. Māc. Cesvaines valsts ģimn. (1931–1932). No 1932. g. 15. sept. LU Lauksaimniecības fak. Lauksaimniecības nod., 1934. g. rud. sem. pārgājis uz Teoloģijas fak., abs. 1940. g. 12. janv., iegūstot teoloģijas zinātņu kand. grādu. 1962. g. aizstāvējis Dr. teol. Čikāgas Luterāņu teoloģijas seminārā.
Darbība. Pēc Latvijas valsts izveidošanās 1918. g. ar ģimeni atgriezies Latvijā, dzīvojis Cesvainē. Kandidāta gadu kalpojis pie māc. J. Turka (Vent!) Vecauces draudzē. 1940. g. 4. febr. ordinēts par mācītāju Sv. Pētera baznīcā Rīgā. Pēc pāris mēnešiem strādājis Jēzus draudzē Rīgā. 1940. g. jūn. pārcelts uz pastāvīga mācītāja vietu Jaunauces-Vadakstes-Ķerkliņu draudzē.
Kara beigās izceļojis uz Vāciju. No 1945. g. vasaras līdz 1946. g. ziemai ļoti aktīvi darbojies amerikāņu zonā Vācijā, palīdzot aptuveni 170 latviešu karavīriem iziet skrīningu. No 1946. g. aktīvi darbojies Fuldas nometnes skolā un baznīcā, LCK konferencēs un IRO centros. Sardzes rotas mācītājs. 1949. g. martā izceļojis uz Talsu (Oklahomas pavalsts). Prakses gadu strādājis ULCA draudzē, vēlāk nosūtīts organizēt latviešu draudzi Senatobijā (Misisipi pavalsts). Izvērsis plašu un aktīvu antikomunistu propagandu. 1949. g. 14. jūn. vēstuļu akcijā izsūtīts vairāk nekā 2000 vēstuļu amerikāņu draudzēm, iepazīstinot to locekļus ar komunisma patieso seju. Sākoties latviešu izceļošanai no Vācijas, izgādājis galvojuma vēstules vairākiem simtiem latviešu. 1949. g. rudenī pārcelts uz Senatobiju, kur lielāko darba daļu pavadījis ar iebraukušajiem latviešu bēgļiem, kuri bija ļoti sliktā materiālā un garīgā stāvoklī. Uzcēlis koka baznīcu un organizējis draudzi. Trīs gadu laikā veicis ap 200 priekšlasījumu baznīcās, skolās un pat armijā par komunisma patieso seju. Ap šo laiku iecelts arī par LELB pārvaldes ASV sekretāru. Veselības stāvoklim pasliktinoties (vecs kaula lūzums), nosūtīts uz studijām doktorantūrā Čikāgas Luterāņu teoloģijas seminārā Maywood (Ilinoisas pavalsts). Vēlāk turpat mācījis grieķu valodu un Austrumu baznīcas vēsturi, kļūstot par vienu no populārākajiem semināra lektoriem. 1960. g. ievēlēts (atkārtoti 1963) par Vidienes apgabala garīgo vadītāju, prāvests Čikāgas Sv. Pāvila draudzē (viens no draudzes dibinātājiem). 1963. g. draudze pateicībā uzdāvinājusi zelta krustu. Ļoti iecienīts mācītājs. Nav bijis vieglu un lētu kompromisu cilvēks nacionālos un baznīcas jautājumos. Miris pēc ilgstošas onkoloģiskas slimības Meivudā (Ilinoisas pavalsts). Pārpelnots 1965. g. 28. aug. Čikāgā. Pārapbedīts 1991. g. 7. aug. Cesvaines kapos kopā ar sievu.
Organizācijas. DV, uzņemts kā pirmais neleģionārs.
Ģimene. Tēvs Jēkabs, māte Ināra. Prec. 1937. g. dec. ar Rasmu, dz. Burdajs (dz. 1909. g. 26. okt., m. 1986. g. 28. dec.). Dēls Māris (Vent!).
A. LNA LVVA 7427-1-17046; CB, 1965, Nr. 8, 121 .lpp.; LELBāL kalendārs 1967, 137. lpp.; CB, 1986, Nr. 2, 29. lpp.; Ventonia internais arhīvs.
Джерело: biographien.lv, Ventonia 100
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Rasma Ķirsone | Дружина |
Не вказано події