ua

Jānis Lukševics

Добавить новую картинку!
Дата народження:
19.04.1880
Дата смерті:
10.02.1943
Додаткові імена:
Lukšēvics
Категорії:
, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Ремісник, Чиновник
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

* 1880. IV 19. Sakas pag.; M. Līze, S. Anna dz. Pātenbergs

                1920/1940. Apģērbu firmas, Rīgā, Kaļķu # 10, „J. Lukševics un M. Sprūde” 

                               līdzīpašnieks,

                1923. ieguva Drēbnieku amata meistara tiesības,

                1936/1937. Amatniecības kameras loceklis,

                1937/1940. Amatniecības kameras vice priekšsēdētājs,

                1938/1940. Amatniecības kameras priekšsēdētājs,

                1939/1940. A/S „Drēbnieks” valdes priekšsēdētājs,

                1939/1940. Galvaspilsētas Rīga padomes loceklis, Amatniecības 

                               kameras pārstāvis,

                1941. VI 14. deportēts, dzīvo Strēlnieku 5-1,

                Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs,

                Rīgas amatnieku biedrības valdes loceklis.      

                Avots:       LVA 1987-1-16840.;

                               „Valdības Vēstnesis” # 54/1935.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Pašvaldību darbinieks” # 11/1939.;

                               „Brīvā Zeme” # 87/1940.

Джерело: biographien.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Arnolds LukševicsArnolds LukševicsСин00.00.190605.03.1942
        2Anna Katrīna LukševicaAnna Katrīna LukševicaДружина00.00.188400.00.1943
        3
        Rasma Lukševicaневестка27.06.191513.02.1999
        4
        Andrejs LukševicsВнук00.00.1940

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Розмістити спогади

        Ключові слова