Viesturs Kalniņš

Viesturs Kalniņš dzimis 1953. gada 12. oktobrī Aizputē. Pēc pamatskolas beigšanas viņš aizgāja mācīties uz Industriālo politehnikumu Rīgā, bet pēc dienesta Padomju armijas gaisa spēkos sācis strādāt rūpnīcā “Kurzeme” par drošības tehnikas inženieri, vēlāk arī celtniecībā.

1979. gadā V. Kalniņš apprecas ar Liliju Kalniņu, viņiem ir trīs bērni.

Par sludinātāju Viesturs Kalniņš tiek ordinēts 1983. gadā. Neilgi pēc tam viņš sāk studijas Baptistu teoloģiskajā seminārā. No 1983 - 1988. gadam viņš ir Sakas draudzes sludinātājs. 1988. gadā uzsāk kalpošanu Ventspils baptistu draudzē, bet 1994. gada rudenī sāk kalpot Liepājas baptistu Pāvila draudzē. Par mācītāju ordinēts 1995. gada 26. martā, šajā gadā viņš kļūst arī par Jūras spēku dienvidu rajona kapelānu.

Kopš 1996. gada, kad pārtrauca sludināšanas darbu Liepājas baptistu Pāvila draudzē, pilda kapelāna pienākumus, ir Jūras spēku atbalsta bāzes kapelāns. (Skatīt interviju ar Viesturu Kalniņu 2001. gada 2. maija „Kurzemes Vārds” izdevumā.)

Viesturs Kalniņš ir teicis: “Es saprotu to, ka es neesmu noteicējs par savu dzīvi. Es to esmu ielicis Dieva rokās. Un es ticu, ka Dievs mani sargās un vadīs, līdz tam laikam, kad Viņš mani ņems mājās pie sevis. Lai tas notiktu kur notikdams.”

Kapelāns Viesturs Kalniņš pēdējo reizi piedalījās publiskā pasākumā ekspedīcijā uz karakuģa "Virsaitis" bojāejas vietu Somas Jūras līcī. 

Jūras spēku flotiles kapelāns Viesturs Kalniņš aizlūdza par karavīriem jūras dzelmē. "Mūs ar šo kuģi saista vēsturiskas saites, tam ir simboliska nozīme gan mūsu bruņoto spēku, gan valsts vēsturē. "Virsaitim" ir ļoti samezglota vēsture, tikpat samezglota, cik mūsu tautas vēsture pagājušajā gadsimtā. Šodien mēs pieminam visus, kas dienējuši uz šī kuģa un tos, kas bija uz "Virsaiša" tā pēdējā uzdevumā," sacīja kapelāns.

Dievs Viesturu sauca Mūžībā 2013. gada 22. septembrī.

“Krietno cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis un ticību saglabājis. Vēl tik man atlicis taisnības vainags, ko tajā dienā man piešķirs Kungs, taisnais Tiesnesis, un ne tikai man, arī visiem citiem, kam viņa atnākšana ir mīļa.” (Pāvila 2. vēst. Timotejam 3:7-8)