Kārlis Freivalds

2. Pasaules kara dalībnieks, Latviešu leģiona leģionārs, leitnants.

Viņš bija zemnieka dēls, piedzimis 10. 02. 1908. g. Skujenes pag. Šinku mājās. Uzaudzis Elku kalna pakājē, kur Gauja rod ūdeņus sava plūduma sākumam. Turpat pavadījis bērnu dienas, apmeklēdams Skujenes pagasta un draudzes skolas, un mācījies mīlēt savu tēvu zemi. Tēvzemes mīlestība pavada visas nelaiķa turpmākās gaitas. Savu izglītību viņš turpina, 1922. g. iestādamies I Rīgas valsts ģimnāzijā un 1927. g. L. U. Medicīnas fakultātē. Studiju laikā spiests pelnīt sev iztiku strādājot kā privātskolotājs un vēlāk kā Dr. med. Galēja palīgs. Ārsta grādu ieguva 1936. g. septembrī. Drīzi pēc tam viņam jāizpilda obligātais kara dienests (6. Rīgas kājn. pulkā, Armijas štāba un Sakaru bataljona ambulancēs) . Pēc kara dienesta izpildīšanas viņš strādā Rīgā kā pilsētas sanitārārsts. lenākot boļševikiem Latvju zemē, Kārlim Freivaldam jāatstāj galvaspilsēta. No 1940. g. oktobra rajona ārsts Meņģelē. Izpildīdams savus pienākumus pašaizliedzīgi un ar mīlestību pret cilvēkiem, viņš tur ieguva lielu cieņu un daudz pateicības. 1944. g. februārī viņu iesauca kara dienestā, nozīmējot par 2. latviešu robežapsardzības pulka ārstu. Kopā ar karavīriem braucot uz Ostrovas fronti, viņš saslimst, bet turpina izpildīt savus pienākumus līdz pēdējai iespējamībai. Beidzot vairs nespēj, tiek atvests uz Rīgu un drīz pēc ievietošanas lazaretē nomirst. Apglabāts Rīgas Meža kapos 11. 04. 1944.
Dr. K. Freivalds bija precējies. 1933. g. viņš salaulājās ar stud. jur. Elvīru Bulli, kas 1935. g. febr. viņam dāvāja dvīnīšus — dēlu un meitu. Tie sēro pēc mīļā aizgādnieka un drauga, bet sēro arī bij. studentu vienības «Atauga» saime, Meņģeles pagasts un karavīri, kam pietrūks viņa gādības.

Avots: Latvijas Ārstu žurnāls, 01.05.1944