Alfrēds Plakans

Dzimis 23. (10. pēc v. st.) II 1908. Cēsīs podnieku amata meistara Eduarda Jāņa d. Plakāna (16.I 1880. Drustu pag. – 29.VI 1950. Cēsu raj.) un Annas Andža m., dzim. Lapiņš, ģimenē (18?? – 17.VII 1959. Cēsu raj.).

No 1915. līdz 1917. mācījies Cēsu pilsētas elementārskolā. 1917./18. m.g. mācījies E. Eglītes proģimnazijā Cēsīs (Bērzainē). No 1918. līdz 1920. mācījies L. Ausēja realģimnazijā Cēsīs.

No 1920. līdz 18.VI 1925. mācījies Cēsu Bērzaines vidusskolā un beidzis vidusskolas kursu pēc neoģimnazijas tipa.

No 1925. rudens dzīvojis Rīgā.

IX 1925. iestājies LŪ Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļā, stud.oec. (matr. nr.9342).

Paralēli studijām, 2 vasaras –  no 8 VI līdz 15.IX 1928. un no 1.VI līdz 31.VIII 1932. bijis praktikants Latvijas Bankas Cēsu nodaļā.

Strādājis par ierēdni Latvijas Zemnieku kredīta bankā Rīgā.

No 13.XI 1928. līdz 14.VI 1930. strādājis par rēķinvedi Satiksmes ministrijas Šoseju un zemes ceļu departamenta grāmatvedībā.

No 1.IX 1930. līdz 2.I 1932. pildījis obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā; dienējis Kurzemes artil. pulkā Liepājā (Kaŗa ostā) un Atsevišķā artilērijas divizionā Cēsīs. Dienesta laikā 14.II 1931. Kurzemes artilērijas pulkā beidzis instruktoru rotas komandas kursu ar 1. šķ. 30.VII 1931. Atsevišķā artilērijas divizionā beidzis vv. kursus ar 1. šķ.; ieguvis artilērista specialitāti. 31.XIII 1931. no dienesta atvaļināts srž. – vv. dienesta pak. un ieskaitīts armijas rezervē.

Ar Iekšlietu ministrijas (IeM) Administrātīvā departamenta vicedirektora 7.I 1933. rezolūciju nr.292 ar 1.I 1933. pieņemts IeM Ārzemnieku nodaķā. par papildu darbinieku – intelliģento bezdarbnieku, amatā strādājis līdz 1.III 1933., kad pārskaitīts Dzelzceļu policijas dienestā. Ar Dzelzeceļu policijas pr. 30.V 1933. rezolūciju nr.13 ar 1.VI 1933. iecelts par Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa papildu darbinieku – 2. šķ. uzrauga a.p.i. Ar IeM Administrātīvā departamenta direktora 1.III 1934. rezolūciju nr.40, ar 1.III 1934. iecelts par Dzelzceļa policijas papildu darbinieku – Rīgas iecirkņa 1.šķ. uzrauga a.p.i. Ar IeM Administrātīvā departamenta direktora 2.IV 1934. rezolūciju nr.50, ar 2.IV 1934. iecelts par Dzelzceļu policijas Rīgas iecirkņa 1.šķ. uzraugu. Ar IeM Administrātīvā departamenta direktora 13.IX 1935. rezolūciju nr.225, ar 9.IX 1935. atsvabināts no dienesta pēc paša lūguma.

15.I 1939. ļoti sekmīgi beidzis LŪ Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļas pilnu kursu ar cand.oec. gradu.

Bijis Tirdzniecības un rūpniecības kameras zvērināts revidents.

Padomju okupācijas laikā strādājis par grāmatvedi.

Vācu okupācijas laikā no 1.VII 1941. bijis Rīgas 2. Tirdzniecības uzņēmuma direktors.

No 15.VIII 1941. līdz IX 1942. bijis cenu inspektors. 1942. bijis Tirdzniecības departamenta direktora a.p.i. 14.IX 1942. iecelts par Latvijas cenu direktoru (Die Preisdirektor für Lettland).

No 1943. darbojies Tautas palīdzībā, iecelts par līdzekļu vākšanas sekcijas locekli.

1944. rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Ar ģimeni saticies X 1944. Liberecā (Liberec) Čechijā (toreiz Reichenberga (Reichenberg), Sudetijā), kur nodzīvojuši līdz II 1945. Ar ģimeni šķērsojis Vācijas un Čechijas robežu, un apmeties pie Veidenas (Weiden), Delčas (Döltsch) ciematiņā, amerikāņu zonā. Strādājis lauku darbos. Nākamos 6 g. ģimene dzīvojusi dažādās DP nometnēs: no 1945. līdz 1946. Delčā, no 1946. līdz 1948. Vircburgā (Würzburg), no 1948. līdz 1949. Karlsrūē (Karlsruhe).

No 1947. līdz 15.V 1951. lt. dienesta pak. dienējis ASV armijas izveidotajā baltiešu sardžu (Baltic Guard) dienestā.

1949. ar ģimeni dzīvojis Švābu Gmindes (Schwäbisch Gmünd) DP nometnē, 1950. Ingolštatē (Ingolstadt) un no 1950. līdz 1951. tranzītnometnēs Gronā (Grohn) un Ludvigsburgā (Ludwigsburg).

6.VI 1951. no Brēmerhāfenas (Bremerhaven) ostas ar kuģi USS ģen. S.D. Sturgis devies uz Ņujorku, ASV.

16. VI 1951. ar ģimeni ieradies Ņujorkā, ASV. 24.VI 1951. ar ģimeni devies uz Lankasteru (Lancaster) Pensilvānijas pavalstī. Sākumā strādājis Armstrong Cork Co. kompānijas fabrikas finanšu daļā, vēlāk strādājis Lincoln-Mercury Co. kompānijā par grāmatvedi. Pēc tam strādājis Wolf Motors (Ford) rūpnīcā par kontrolieri.

Bijis Latv. Nacionālās jaunekļu savienības Cēsu nod. biedrs. No 1932. bijis Jausaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs. LSCO biedrs kopš 1919. Bijis Cēsu 15.skautu pulciņa kopnieks, vēlāk Cēsu 25. pulciņa virskopnieks. 1925. beidzis 2.skautu vadītāju kursus Baltezerā.

Bijis Lankasteras latv. biedrības biedrs.

XI 1983. devies uz Toronto, Kanadu, lai apprecētos ar savu jaunības paziņu, bij. cēsnieci Almu Ramiņu, dzim. Ploša.

30.XI 1983. miris pēkšņā nāvē no triekas Toronto slimnīcā, Ontario provincē, Kanadā. Pārvests uz Lankasteru, Pensilvānijas pavalstī, un 6.XII 1983. pārpelnots. 19.VI 1984. pelnu urna apglabāta Latviešu brāļu kapos Katskilos, Ņujorkas pavalstī (New York). 19.VIII 1998. pelnu urna apglabāta Salacgrīvas kapos Latvijā.

28.VII 1934. Rīgas Trīsvienības dr. bazn. māc. Fraternitas Academica g!fil! K. Irbe salaulājis ar skolotāju Klāru Ozols – Nikolaja Ozola, 1930.II, māsīcu (20.X 1905. – 21.VIII 1982. Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī, ASV). Ģimenē ir 3 dēli: Juris, fr.Acad. (9.VII 1935. Rīgā – 17.IV 1989. Lankasterā, Pensilvānijas pavalstī, ASV), Andrejs, fr.Acad. (31.XII 1940. Rīgā) un Jānis fr.Acad. (5.XI 1943. Rīgā - 6.I 2021. ASV).

Luterticīgs; bijis Cēsu Sv. Jāņa dr. loceklis. ASV aktīvi darbojies latv. ev. lut. bazn. darbā.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1925.II. Visp! k!ts 7.X 1925. K!ta 1.z! (zelta jeb goldfuksis). Kr!t! K. Rudzītis, kr!m! V. Žuniņš. Spec! k!ts 6.X 1926. Balsstiesības ieguvis 4.II 1927. Spec! k!tā filistrējies 1939.I. F!B! uzņemts 27.VI 1939. K!tā ievēlēts par s/l mag!cant!, ref! vak! sekr!, int!g!t!, old!, P!K!T!t!, ekst.g!t!, sen!, k!ta pārstāvi pie L!K!A! 1964. piešķirta Terv. kr! lente. Bijis L!K!A! A!B!T! s/l pr.

 

LVVA, 2415.f., 1.apr., 83.l., 4.lpp.,

LVVA, 3728.f., 1.apr., 255.l., b.p.,

LVVA, 3737.f., 1.apr., 67.l., 46.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l., 242.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 37.l., 171.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 48.lpp.,

LVVA, 5604.f., 1.apr., 5386.l.,

LVVA, 5604.f., 1.apr., 5387.l.,

LVVA, 5604.f., 1.apr., 5388.l.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 63.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 9261.l.,

Latvijas Kareivis nr.105, 12.V 1922. Policijas dzīve. Pārmaiņas, 2.lpp.,

Tēvija nr.212, 14.IX 1942. Iecelts Cenu direktors, 3.lpp.,

Kurzemes Vārds nr.13, 15.I 1943. Iecelti TP līdzekļu vākšanas sekcijas locekļi, 4.lpp.,

Laiks nr.73, 12.IX 1959., 7.lpp.,

M!Z!Z! nr.18, 1984. rudens sēm. Fil! Voldemārs Dreifelds. Fil! A. Plakana izvadīšana pēdējā gaitā, 25.-27.lpp. Fil! Arnolds G. Rautenšilds. Alfredam Plakanam aizejot, 27.-32.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija, 2004, 112.-115.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks (Līdaka), Fraternitas Academica, Rīga 2005, 18., 19., 20., 21., 22., 23., 38., 113., 117., 119., 120., 121., 124., 321., 322., 323., 325.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks (Līdaka), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2015, 22., 23., 24., 25., 26., 27., 31., 38., 47., 71., 75., 77., 116., 117., 120., 122., 123., 124., 125., 128., 217.-218., 226., 245., 273., 285., 320., 365., 396., 416., 456., 478., 490., 492., 504., 506., 634. lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 23., 25., 26., 27., 28., 29., 33. 40., 49., 73., 77., 79., 124., 125., 128., 130., 131., 132., 133., 136., 242.-244., 257., 276., 306., 317., 353., 360., 414., 448., 512., 543., 547., 557., 559., 571., 576., 719.lpp.,

184.lp. nr.13 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/3/ie/1782/book/2991.html,

http://portland.macusa.net/fmi/iwp/cgi?-db=BraluKapiKatskilos.fp7&-loadframes,

http://nekropole.info/lv/Eduards-Plakans,

http://nekropole.info/lv/Alfreds-Plakans,

https://www.legacy.com/us/obituaries/naplesnews/name/john-plakans-obituary?pid=197503133

***********************************************************************************************************
Alfrēds Plakans dzimis 1908. g. 23. februārī Cēsīs.

Tēvs Eduards Plakans, podniekmeistars, māte Anna, dz. Liepiņa. Plakans bija vienīgā dzimtas atvase, vecāku mīlēts, audzināts un skolots.

1925. g. beidza Cēsu-Bērzaines valsts vidusskolu. Bija stalts gaišmatis, veiksmīgs mācībās, sportā; savaldīgs uz vedībā un valodā. Skolā Alfrēdu "apskaudām" — viņš varēja spēlēt šachu reizē ar vairākiem pretiniekiem "akli", neskatoties uz galdiņiem.

LU Plakans 1925. g. sāka studēt tautsaimniecību. Studijas beidza 1940. g. ar cand. oec. grādu. Diplomdarbs: "Klusās rezerves rūpniecības uzņēmumos."

Latvijā Plakans bija uzraugs Dzelzceļu policijā, ierēdnis Zemnieku kreditbankā un Cenu inspektors Rīgā, līdz izceļošanai 1944. g. Izceļoja uz Vāciju.

Bija leitnants amerikāņu sardžu vienībās. leceļoja ASV un strādāja Forda auto kompānijā Lankasterā, Pensilvānijā.

1983. g. vasarā Plakans "brīvkunga" brīvībā apciemoja draugus; pieminēja personīgos un tautas likteņus. Bija Dziesmu svētkos Milvokos. Ak, draugu pulks! Šķita - uzziedēs krāšņa dzīves atvasara. Bet 1983. g. 30. novembrī Toronto, Kanādā viņš mira ar trieku.

Izvadīja 4. decembrī ASV Lankasterā no "Mt. Calvary" luterāņu baznīcas draudzes mācītājs Dr. A. Ziedonis, fr.van., svainis prāvests A. Ozols, fr.lett., un māc. A. Rautenšilds, fr.Acad. Liels bērinieku pulks: piederīgie, draugi un Fraternitas Academica, Lettonia, Tervetia u.c. organizāciju pārstāvji.

Daudz vainagu, ziedu. Pārpelnoja; urna apglabāta Rotas kapos Katskiļos.

Universitas nr.55, 1.04.1985.,
Tēvija nr. 212, 1942.g.