Arveds Alberts Bertels

Dzimis Bonaventūras muižā, liķiera rūpnieka ģimenē (tagad Brīvdabas muzeja teritorija).

Tēvs Georgs Aleksandrs Bertels, māte- Emīlija Levizija (Emilie Levisie)

1973-1881.g. mācījies Rīgas valsts ģimnāzijā

1881-1889 studējis medicīnu Tērbatas universitātē. Fraternitas Rigensis filistrs

1889.g. sācis strādāt Rīgā

1892. gadā - papildinājies Berlīnē

1893.g. atvēris privātpraksi

1893.- 1894.g. - trūcīgo ļaužu ārsts

1894.g. strādājis holeras nodaļā Rīgas 1, slimnīcā,

1904-1906.g. pildījis kara ārsta (Reservearzt) pienākumus krievu - japāņu kara laikā Āzijā.

no 1910. līdz 1918. gadam  vadīja Rīgas 1. slimnīcas Patoloģiskās anatomijas nodaļu.

1897.g. apprecējās ar Matildi Bertels (Mathilde Luise Bertels, 1879-1915), Aleksandra Bertelsa meitu.

Darbi:

• Versuche über die Ablenkung der Aufmerksamkeit. Dorpat: H. Laakmann, 1889
• Ueber Ictus laryngis. St. Petersb. med. Wchnschr. 35, ss. 335-339, 1910
• Ueber Malaria und Anopheles in Riga und Umgegend. St. Petersb. med. Wchnschr. 36, ss. 251; 265, 1911
• Über die Ursache der Hypertrophie des rechten Ventrikels bei vermehrter Arbeitsleistung des linken. 1912
• Ueber Parthenogenese beim Menschen als Ursache von Geschwulstbildung. St. Petersb. med. Ztschr. 37, ss. 235-237, 1912
• Über die Mastitis chronica (cystica) und ihren Übergang in Carcinom. Deutsche Zeitschrift fuer Chirurgie, 1913 DOI:10.1007/BF02796738
• Ueber angeborene Defekte in der Kammerscheidewand des Herzens ohne sonstige Missbildungen. Petersb. med. Ztschr. 38, ss. 255-259, 1913

[1] pirmoreiz Bonaventūras muiža rakstītos avotos minēta 1582.gadā, kad tā nokļūst Nikolausa Mollera atraitnes īpašumā. Vārdu muižiņa ieguva no šīs atraitnes dēla - Bonaventuras Mollera - kas muižu manto 1625.gadā.

1636.gadā tā piederēja Egidiusam Litkenam, tad - Berentam Litkenam.

1710.gadā Litkens to nodod kapteinim Laudonam.

1780.gadā par muižas īpašnieku kļūst Jānis Balodis (Johann Ballod) - no viņa uzvārda nosaukumu iegūst plašāka apkaime. Vēlāk muiža pieder Francim Gustavam fon Lēvisam (Franz Gustav von Loewis), nākamais mantinieks to par 10 500 rubļiem pārdod Ādolfam fon Vulfam.

20.gadsimta sākumā muižai piederēja vairāki uzņēmumi, tai skaitā Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika (dēvēta par Berteli). Rūpnīca atradusies netālu no tagadējās ieejas Brīvdabas muzejā, ziemeļos no tās.

1919.gada zemes reformā muiža tika atsavināta un kļūst par Valsts Bankas īpašumu.

(Avoti: Ambermarks, Pilis, News)