Jānis Ezeriņš

EZERIŅŠ JĀNIS Jēkaba dēls Cēsu rotas virsleitnants.

Dzimis 1894. g. 17. nov. Praulienas pagasta Skubos lauksaimnieka ģimenē.

Izglītojies ģimnāzijā, vēlāk ieguvis mērnieka izglītību. Strādājis par mērnieku Grodņas zemes ierīcības komitejā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. martā 117. rezerves bataljonā.

1916. g. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.

1917. g. jūnijā iecelts par rotas komandieri 79. Sibīrijas strēlnieku pulkā.

Krievu armijai sabrūkot, atgriezies mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. novembrī., apsardzības priekšnieka palīgs Madonā.

Vēlāk Cēsu rotas sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, tad kaujās Kurzemē un Zemgalē kā vada komandieris, bataljona saimniecības priekšnieks, beidzot bataljona komandieris.

1919. g. oktobrī uzņēmies 2. Ventspils kājnieku pulka komandēšanu, vadījis to Latgales atbrīvošanas kaujās.

Paaugstināts par kapteini, 1920. g. par pulkvedi-leitnantu.

Ar LKO III šķiru apbalvots par to, ka 1919. g. 16. marta kaujā pie Bikstu muižas Zemgalē Ezeriņš ar savas Cēsu rotas l vadu apgāja muižu, lai pārrautu ceļu no Bērzu muižas uz Bikstiem. Atklājis lielākus ienaidnieka spēkus iepretim Bikstu muižai, pagrieza savus vīrus pret tiem un uzsāka sīvu kauju ar lielinieku pārspēku, drosmīgā pretuzbrukumā niknā uguni aizturēja pretinieku un deva iespēju mūsu daļām pilnā kārtībā atkāpties uz jaunām pozīcijām un sakārtoties atbildes triecienam.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1920. g. janvārī Latgalē Ezeriņš, vadīdams 2. Ventspils kājnieku pulku, tam piekomandēto artilēriju un bruņu vilcienu, sīvās un neatlaidīgās kaujās sakāva spēkos daudz stiprāku ienaidnieku, iekaroja Varakļānu un Viļānu rajonu, apgāja Rēzekni un vēlāk ieņēma arī Ludzu, iegūstot bagātīgas trofejas, sagūstot daudz pretinieku un būtiski veicinot Latgales pilnīgu atbrīvošanu.

1919. g. 14. novembrī.-6. decembrī., kad mūsu galvenie spēki bija koncentrēti Bermonta frontē, ar apķērīgu un izveicīgu karaspēka vadību noturēja 55 km garu fronti pie Lubāna ezera, lai gan ienaidnieks te izvērsa aktīvu darbību.

1920. g. 1. oktobrī iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka un 1930. g. februārī par 1. Liepājas kājnieku pulka komandieri.

1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus.

1925. g. paaugstināts. par pulkvedi, LKO domes loceklis.

Apbalvots arī ar

• TZO II, III šķ.,
• Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķ.,
• Somijas Baltās Rozes komandiera ordeņa II šķ.

1936. g. paaugstināts par ģenerāli.

1936-1940. g. Vidzemes divīzijas komandiera palīgs.

Piešķirta jaunsaimniecība Skrudalienas pagasta Brunenes muižā.

Pēc nepārbaudītām ziņām, ģenerālis Jānis Ezeriņš 1940. gada 17. jūnijā pavēlēja 9. Rēzeknes kājnieku pulkam pretoties okupantiem, bet kara ministrs Berķis lika viņu apcietināt. 

1940. g. 30. jūlijā no armijas atvaļināts.

Padomju okupācijas gadā represēts.

1940. g. 26. decembrī apcietināts,

1941.g.14.jūnijā  ar ģimeni apcietināts un izvests no Madonas stacijas.

1943. g. notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē.

Miris 1944. g. 16. martā Arhangeļskas apg. Kotlasā.

Papildinformācija: ET: Janis Ezerinš (Liepaja jlv-rüg ülem) apbalvots ar Kotkarist III šķ. (21.02.1933)

***

Aresta adrese: Madonas apriņķis, Praulienas pagasts, Skubi
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags
Miris ieslodzījumā: 16/03/44
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, miris Kotlasā Arhangeļskas apgabals

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Ezeriņš varat meklēt vietnē news.lv.