Tālivaldis Indra

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, K. Barona iela 104-19
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 08/02/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

1917.gadā nokārtoja skolotāja eksāmenu Maskavas Esperanto institūtā. Beidzis Latvijas Universitāti, bija labs pedagogs komercskolā.

---

Rakstot par šo cilvēku, bieži varētu lietot apzīmējumu viens no daudzajiem, bet tikpat pamatoti varētu teikt — tikai viņš. Viens no daudzajiem, kas studējuši, strādājuši par skolotājiem, kam bijis kāds vaļasprieks, bet ne jau katram mākslinieks Jānis Strupulis veidojis medaļu, un nav nemaz tik daudz latviešu, kuru vārdi publicēti ne vienā vien grāmatā.
1913. gada rudenī studijas Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļā sāka Tālivaldis Fridrihsons, tomēr mūža lielāko un nozīmīgāko daļu viņš nodzīvojis ar mainītu uzvārdu — Indra. Dzimis 1894. gada 14. septembrī Daugmalē, kur tēvs pagasta skolā strādāja par skolotāju. RPI jaunieti uzņēma bez iestājpārbaudījumiem, uz atestāta pamata. 1915.gadā, sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu, institūtu evakuēja. Indra evakuējās kopā ar vecākiem. Divi mēneši pagāja Veļikije Lukos, pēc tam studijas un darbs piecus gadus ilga Maskavā. Studijas 1918.gadā bija jāpārtrauc, jo institūtu pārcēla uz Ivanovo-Vozņesensku. Studijas T. Indra 1922.gadā sekmīgi pabeidza Latvijas Universitātē. Toreiz daudzi beidza LU pēc bijušā RPI programmas. Maskavā Indra iekārtojās darbā, 1916.gada vasarā viņš iestājās kādā transportfirmā par angļu korespondentu. 1917.gadā viņš noliek skolotāja eksāmenu Maskavas Esperanto institūtā un 1917./18. gada ziemā māca esperanto valodu dažām interesentu grupām. Vasarā mācības vajadzēja pārtraukt, bet ceļa uz dzimteni pagaidām nebija, jo slēdza robežu. Pāris gadu paiet Maskavā, strādājot gan kādā kantorī par angļu un franču valodas korespondentu, gan par statistikas galda vadītāju Pārtikas komisariātā, gan darbvedi Viskrievijas linkopju kooperātīvu centrālē un pat par mašīnrakstītāju Sarkanajā Armijā. Tikai 1920.gadā viņš atgriežas Latvijā un viņam līdzi arī sieva Klaudija, kura bija esperantiste. Pēc atgriešanās Latvijā viņa darba vietas ir Rīgas un Liepājas muitnīcas, vēlāk Viļa Olava un Rīgas valsts komercskolas. Nedaudzajos brīvajos brīžos pēc skolas pienākumu veikšanas, Tālivaldis Indra nodarbojas ar esperanto. Šis vaļasprieks gan neko nedod materiālā ziņā, bet palīdz nereti pārvarēt ikdienas pelēko noskaņojumu — uzskatīja Indras kungs. Tieši tas arī noteicis, ka viņu pazīst esperantisti visā pasaulē, viņa vārds atrodams visos lielākajos pasaules esperanto vēstures apcerējumos. Vairākus gadus T. Indra bija Latvijas esperanto biedrības priekšsēdētājs, Vispasaules esperanto asociācijas galvenais pārstāvis Latvijā. 1932.gadā iznāca viņa sastādītā latviešu-esperanto vārdnīca. Kā esperantists viņš 1923.gadā apceļojis Vāciju, bet 1931.gadā trīs nedēļas pavadījis Krakovā un nolicis eksāmenu kā esperanto skolotājs Polijas esperanto institūtā, ir Esperanto enciklopēdijas līdzautors. Turklāt viņš bija savējais arī studentu vienībā "Austrums". Esperanto T.Indra sācis mācīties pēc studiju sākšanas RPI —1914.gada aprīlī institūta komercnodaļas bibliotēkā viņš atradis nelielu valodas mācību grāmatu krievu valodā. Viņš aizrāvās ar šo valodu visu mūžu. Aktīvi darbojās arī Tālivalža piecus gadus jaunākais brālis Ziedonis, pēc profesijas žurnālists. Ziedonis Indra bez tam vēl darbojās Latviešu-lietuviešu vienībā, Latvijas Jaunatnes savienībā un citur. Divdesmitie gadi abiem brāļiem ir notikumiem bagāti, trīsdesmitajos, šķiet, Tālivaldis darbojas vēl aktīvāk, jo nu dzīve jaunākajam brālim pārtrūkst. Un tā līdz 1940. gada vasarai, kad likvidēja Latvijas esperanto biedrību. 1941. gada 14. jūnijā līdzi citiem uz Sibīriju izveda arī Indras — Tālivaldi, sievu Klaudiju un nepilnus divdesmit gadus veco meitu Veltu. Izveda nevēlamos, starp tiem kā īpaša kategorija bija esperantisti un arī tie, kas sarakstījās ar ārzemniekiem. Indra atbilda šiem abiem un, kas zina, varbūt arī citiem iemesliem, tāpēc viņš netika saudzēts.

Tālivaldis Indra mira izsūtījumā Soļikamskā 1942. gada decembrī. Smagie darba un sadzīves apstākļi un ne visai labais veselības stāvoklis nedeva iespēju viņam nodzīvot pat līdz pusgadsimtam. Jau 1924./25. gadā, strādādams Liepājas muitnīcā, viņš no tās bija spiests aiziet mitrā klimata dēļ. Sievas un meitas likteņi nav zināmi. T. Indra bija veģetārietis un atturībnieks. T.Indra savu dzīvi nodzīvoja tā, ka viņa darbi palikuši nākamajiem un vēl ilgus gadus viņu pieminēs ar labu. (Akadēmiskā dzīve, 1999)

Klaudija Indra - 1894.g. mir.1943.g  Krasnojarskas novadā.