Jānis Bērzups

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Kuģu iela 11-1
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 07/04/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Bērzups varat meklēt vietnē news.lv.

****************************************************

Dzimis 1899. g. 23. okt. Jeru pag. Ārgaļos laukstrādnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Marija, dz. Talita. Latvietis, luterticīgs. Ģimene rentējusi mājas Rūjienas un Naukšēnu pag.

No 1908. g. mācījies Rūjienas pagastskolā, 1909.–14. g. Rūjienas J. Stalaža proģimnāzijā, 1914.–18. g. Valkas komercskolā (1. pasaules kara laikā pēc Valkas komercskolas evakuācijas mācījies Narvas komercskolā; izstājies no 7. klases). No 1918. g. mācījies Valmieras vidusskolā, kuru beidzis 1919. g. maijā kā Padomju Latvijas 2. pakāpes darba skolu.

Mobilizēts Padomju Latvijas armijā, pēc tam dienējis Sarkanās armijas 15. armijas Automobiļu pārvaldē Rēzeknē un Veļikije Lukos, sarkanarmietis rakstvedis. No 1919. g. nov. nodaļas komandieris Samaras rezerves sapieru pulkā, pasniedzējs Samaras sarkano komandieru kājnieku kursos.

Vienlaikus 1920. g. iestājies Samaras Valsts universitātes Ekonomiskajā fakultātē (1921. g. izstājies no 2. kursa).

1921. g. nov. atgriezies Latvijā. 1922. g. uzsācis vēstures studijas LU, no 1922. g. studējis tieslietas. 1921. g. nov.–1922. g. martā bijis obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 5. Cēsu kājnieku pulkā, kareivis.

No 1925. g. 6. jūn. kancelejas ierēdņa v. i..

No 1925. g. 30. jūn. jaunākais tiesamatu kandidāts Latgales apgabaltiesā (no 1926. g. 6. nov. vecākais tiesamatu kandidāts); piekomandēts izmeklēšanas tiesnesim Rēzeknē, no 1926. g. febr. Daugavpilī, no 1926. g. jūl. Jaunlatgalē (tag. Pitalova Krievijā), no 1926. g. aug. Ludzā, no 1926. g. sept. miertiesnesim Rēzeknē, no 1926. g. dec. Viļakā.

1927. g. febr. beidzis LU Tiesību nodaļu.

No 1928. g. 2. febr. papildu miertiesnesis Latgales apgabaltiesā.

1928. g. 9. okt. iecelts par Viļakas iecirkņa miertiesnesi (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā), 1930. g. 17. maijā par Daugavpils pilsētas 5. iecirkņa miertiesnesi. No 1934. g. 1. apr. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1934. g. okt. 2. civilnodaļā, no 1938. g. nov. 1. civilnodaļā.

Bijis arī Daugavpils pilsētas dzīvokļu nodokļa komisijas loceklis.

Darbojies Aizsargu organizācijā (18. Daugavpils aizsargu pulkā), Latvijas Tiesnešu biedrībā, Daugavpils Latviešu biedrībā, Daugavpils Patronāta biedrībā, Daugavpils krājaizdevu kasē.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. padomju drošības iestāžu apcietināts, pārvests uz Soļikamskas soda nometnēm Usoļlagā. 1942. g. 14. martā piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 7. apr.

Precējies 1940. g. 30. aug. ar Daugavpils apvienotās slimnīcas kancelejas ierēdni Ēriku Dubanovu (dz. 1907. g.), dēls Jānis. Ģimene 1941. g. 14. jūn. izsūtīta (sieva un dēls atgriezušies Latvijā 1958. g.).

Studentu korporācijas “Patria” filistrs. 

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 12. l.; 7427. f., 1. apr., 5385. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-6539. l.; LUAJ; Album Patrum. Studentu korporācija “Patria” 1926.–2006. Rīga, 2006.

No Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta 1937. g. 2. apr. raksta Tiesu departamenta direktoram A. Meņģelsonam: “Nosūtot atpakaļ pielikumus, Tiesu departaments paziņo, ka ministra kungam [H. Apsītim] nav iebildumu, ja Daugavpils apgabaltiesas loceklis Jānis Bērzups ieņem Daugavpils pilsētas dzīvokļu nodokļa komisijas locekļa amatu, jo pēc ievāktām ziņām šis amats nav algots.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 12. l., 32. lp.)

No J. Bērzupa 1940. g. 20. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mani vecāki [..] bija laukstrādnieki, bet vēlāk rentēja zemi dažādās vietās Rūjienas un Naukšēnu pagastos. No 1923. g., nespēdami vairs rentes vietas turēt, tie pārgāja uz īri Rūjienā un turpināja nodarboties kā rokpeļņi – laukstrādnieki. Tēvs nomira 1931. g. 9. I. Māte ir darba nespējīga un tiek tagad no manis uzturēta [..] 1921. g. novembra sākumā caur Zilupi un Rēzeknes karantīnu atgriezos Latvijā [..] Līdzekļus (trūcīgie vecāki man tos nespēja dot) Narvas komercskolas apmeklēšanai ieguvu ar privātstundu pasniegšanu un no saņemamā bēgļu pabalsta. Latvijas Universitātē saņēmu stipendiju Ls 60 mēnesī.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 12. l., 37. lp.)