Frīdrihs Žiglevics

Fridrihs Žiglevics dzimis 1883. gada 10. aprīlī Rīgā. Beidzis Rīgas reālskolu. Pēc izglītības nobeigšanas, 28. martā 1904. g.iestājās «Brāļu Seeberg» kuģniecības firmā. Apķērīgais jauneklis drīzi vien orientējās sarežģītā kuģniecības darba laukā un ātri izvirzās firmas darbinieku pirmās rindās. Ž. saaug ar firmu un dalās ar to priekos un bēdās grūtajos kara gados. Savas lielās organizātora spējas Ž.parādīja pēc kara, kad kā firmas prokūrists palīdzēja atjaunot izpostīto redereju. Pateicoties nenogurstošai darbībai,jau dažos gados firma atjaunoja savu pirmskara tonnažu un tagad pat ievērojami to pārsniedz. Bez prokūrista un piefraktētāja darba Fr. Žiglēvics pilda firmai radnieciskās «Latvijas-Belģijas» līnijas» A./S. direktora posteni. Blakus enerģiskai darbībai kuģniecības laukā, Ž. loti dzīvi līdzdarbojās arī valsts sabiedriskā dzīvē. Fr. Žiglēvics ir cienīts Latvijas kuģu īpašnieku savienības, Latvijas tirgotāju savienības, Saimniecisko darbinieku apvienības valdes loceklis, Jūrnieku kongresa padomes locēklis, Arējas tirdzniecības biroja valdes locēklis, Hipotēku bankas kuģu kreditēšanas kom. locēklis, Savst. kredītbiedrības pie L. T. S. padomes priekšsēdētājs u. t. t. Bez tam Ž daudz līdzdarbojās dažādās komisijas jūrniecības likumu izstrādāšanā.
Fr. Žiglēvicam lieli nopelni arī valsts darbā. Nodibinoties Latvijas valstij, Ž. nāk palīgā ar savām plašām zināšanām un ziedo daudz laika un enerģijas tirdzniecības un rūpniecības ministrijā, par kuras vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni viņš skaitījās no 1918. g. novembra. Tad vēl viņš darbojās komisijā, kura pieņēma mūsu ostas no vācu okupācijas varas un pie jūrniecības departamenta noorganizēja valsts kuģu ekspluatācijas nodaļu,kas vēlāk izvērtās par tagadējo valstskuģu pārvaldi.

Ž. bija arī prizu tiesas loceklis. Pēc miera līguma parakstīšanas ar Krieviju, Žiglēvicu uz  L. K. I. S.
priekšlikumu iecēla par mūsu peldošo līdzekļu reevakuācijas komisijas priekšsēdētāju. Darbojoties Maskavā un Ļeņingradā 1921. gadā, F. Žiglēvicam izdevās izvest 38 kuģus un citus peldošus līdzekļus, ar ko likts pamats mūsu izpostītās tirdzniecības flotes atjaunošanai.Fricis Žiglēvics ieņem mūsu jūrnieku aprindās redzamu vietu. Ar Fr. Žiglēvica vārdu saistīti mūsu tirdzniecības flotes atdzimšanas pirmie soļi — mūsu kuģu un citu peldošo līdzekļu reevakuāciju no Krievijas. Un jāatzīst, ka, uzticot šo svarīgo darbu Fr. Žiglēvicam, izvēle ir bijusi laimīga. Kas pazīst šo enerģisko cilvēku, tie zina, ka viņa asais un tālredzīgaisprāts un diplomāta veiklība, kuri rūdīti un asināti grūtajā piefraktēšanas darba, varēja pārvarēt tos šķēršļus, pret kādiem atdūrās un sašķīda mūsu dažu labu citu saimniecisko nozaru līdzekļu reevakuācijas mēģinājumi Krievijā. Arī sabiedriskā darbā Fr. Žiglēvics vienmēr ir bijis jūrnieku pārstāvju pirmās rindās un izkarojis ne vienu vien sīvu cīņu mūsu kuģniecībai par svētību. Nav gandrīz neviena jūrniecības laukā attiecoša likuma, kura izstrādāšanā nebūtu Fr. Ž. ņēmis dalību. Tomēr vislielākais Fr. Ž. nopelns ir un paliek viņa galvenā
darba laukā — kuģu piefraktēšanā.Pirms pārs desmit gadiem šī nozare bija vai vienīgi ārzemnieku rokās un latvji, kaut arī labi un drošsirdīgi kuģu vadītāji, šajā nozare bija nemākuļi vai tik jauni iesācēji, kurus apēnoja - ārzemnieki ar savu veiklību un prasmi. Fricis Žiglēvics pieder pie to latvju jūrniecības darbinieku skaita, kuri sākuši savu ceļu dzīvē lauzt ar divām kailām rokām, bet gaišu prātu un stingru gribu. Viņš pieder to vīru pulkam, kuri paši kaļ un veido savu dzīvi.
Pateicoties nenogurstošam darba sparam, gaišam un attapīgam prātam, Fricis Žiglēvics — viens no pirmajiem latviešiem-piefraktētājiem, savā 25 gadu darbāir izveidojies par veiklāko piefraktētāju
Latvijā, kura sekmes atzīst visi. Fr. Žiglēvica panākumiem latvieši tagad, kaut ari tos var saskaitīt uz roku pirkstiem, kuģu piefraktēšanas laukā jau var cienīgi nostāties blakus ārzemniekiem, kuri savas zināšanas šajā nozarē izkopuši jau vairākās paaudzēs. Fr. Žiglēvicam ir vēl viena laba īpašība, kuru gan neatzīmē ar jubilejām un ordeņiem,  bet tādēļ šī nekronētā īpašība ir vel mīļāka un teicamāka — tā ir sirdscilvēka īpašības. Sirsnīgs draugs, labs, atsaucīgs, un grūtā brīdī izpalīdzīgs kollēga — tās ir īpašības, kurām kā zelta pavedieniem caurausti tā darbi un ikdienišķā satiksme ar draugiem un darba biedriem.
Jubilāram par godu firmas «Brāli Seeberg» sarīkotā mielastā L. T. S. telpās 28. martā bija pulcējušies pāri par simts suminatāju. Skaistās balvas un sirsnīgās runas, kuras tika veltītas jubilāram, vaiņagoja viņa 25 gadu darba cēlienu.Fr. Žiglēvics vel ir pašos spēka gados, pilns kūsājošas enerģijas un darba mīlestības. No sirds novēlam jubilāram palikt sev uzticīgam un nepagurt cīņā par Latvijas kuģniecības gaišu nākotni. 

1939. gada 6. decembrī Fridrihs Žiglevics nopirka no sava bijušā šefa un firmas īpašnieka Artūra Kārļa d. Zēberga  Kuģniecības aģentūras un pie fraktēšanas uzņēmumu ar firmu ''Brāļi Seeberg", līdz ar uzņēmuma nodaļām Liepājā, Kūrmājas prosp. 2, un Ventspilī, Ostas ielā 33, un visu uzņēmuma inventāru, velkoni „Jacob" u. c.par Ls 20.000, —, ar tiesībām lietot līdzšinējo firmas nosaukumu. Pie līguma parakstīšanas pircējs samaksājis Ls 10.000, —, bet atlikušie Ls 10.000, — jāsamaksā viena gada laikā. Līgumā deklarēts, ka pārdotam uzņēmumam kreditoru nav.

    *****

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Lāčplēša iela 26-12
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 18/11/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē. 

               1919. noorganizējis un vadījis Finanču ministrijas jūrniecība departamenta 

                                ekspluatācijas nod., no kuras izveidojas valsts kuģu pārvalde.

                1927. XI 15. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV. šķiru # 331,

                1939/1940. kuģu firmas „Brāļi Zeeberģi“ vadītājs, kuģu 

                                A/S „Latvijas Beļģijas līnija“ direktors,

                1941. VI 14. apcietināts.     Ģimene izsūtīta - sieva Elza Konrāda m. Žiglevica (dz. Šics, 1885.14.08-1948.17.06, Krievijā), dēls Egons Emīls Žiglevics (1909.31.07-1943.5.01, Krievijā), vedekla Ludmila Alekseja m. Žiglevica (dz. Četkina, 1912.21.05) un mazdēls Fridrihs Egons  Žiglevics  (dz. 1941.g. 12.09), abi atbrīvoti 1956. gada 16. septembrī.             

                Avots:       „Es viņu pazīstu“, R. 1939.;

                                Arvja Popes arhīvs.