Aleksandrs Augusts Meņģelsons

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Raiņa bulvāris 4-4
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 07/11/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

****************************************************************

Dzimis Rīgā atslēdznieka zeļļa un kalpones ģimenē.

Tēvs Aleksandrs, māte Jūlija, dz. Petroviča. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Rīgā pirmskolā, Rīgas pilsētas reālskolā. 1909.gadā ģimene pārcēlusies uz Majoriem, no 1909.gada mācījies F. Šmithena un L. Bērziņa Dubultu klasiskajā ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1915. gada iestājies Tartu universitātes Juridiskajā fakultātē.

Jau pēc dažiem mēnešiem, 1915.gada novembrī, iestājies Krievijas armijā, Konstantīna artilērijas skolā Petrogradā (1916. g. maijā beidzis skolas saīsināto kara laika kursu); praporščiks 4. rezerves artilērijas brigādē Saratovā, no 1916.gada jūn. 117. atsevišķajā vieglās artilērijas divizionā.

Bijis jaunākais virsnieks, baterijas darbvedis, diviziona adjutants. No 1916.gada septembra divizions atradies Dienvidrietumu frontes līnijā pie Staņislavovas (tag. Ivanofrankivska Ukrainā), 1917.gada aprīlī divizions pārformēts par 117. vieglās artilērijas brigādi. Bijis brigādes adjutants, 1917.gada maijā paaugstināts par podporučiku. 1918.gada febr. Besarābijā atvaļināts no armijas.

1918. .– 1919.gadam strādājis par grāmatvedi Kameņecas-Podoļskas raj. pilnvarnieka administrācijā kara laika iestāžu un organizāciju pārzināšanas un likvidēšanas jautājumos.

1919.gada sept. no Ukrainas cauri Polijai un Lietuvai devies uz Latviju.

1919.gada 4. oktobrī  atgriezies Rīgā, 15. oktobrī iestājies Latvijas armijā, virsleitnants Artilērijas rezervē Rīgā, 20.–27. okt. bijis komandējumā Tallinā artilērijas piederumu pieņemšanai, 21. okt.–2. nov. Latgales divīzijas komandiera rīcībā Sabiedroto karakuģu eskadras artilērijas uguns koriģēšanai. 1919. g. dec. pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku (pulka adjutants), 1920. g. jūl. uz Galveno artilērijas pārvaldi (1922. g. apr. pārformēta par Artilērijas inspektora štābu), Inspekcijas nodaļas darbvedis un nodaļas priekšnieka v. i. (no 1921. g. apr. nodaļas priekšnieks).

1922. g. apr. iecelts par Artilērijas inspektora štāba vecāko adjutantu apmācības nozarē.

1924. g. 31. martā pēc paša lūguma pārcelts uz Kara tiesu pārvaldi.

1924. g. apr. paaugstināts par kapteini, vecākais kara tiesamatu kandidāts. 1925. g. 28. febr. atvaļināts no armijas pēc paša lūguma.

1925. g. 18. febr. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Latgales apgabaltiesā (1925. g. 1. maijā par vecāko tiesamatu kandidātu); piekomandēts prokuratūrai.

1928. g. 16. apr. pārcelts par vecāko tiesamatu kandidātu Jelgavas apgabaltiesā, 1928. g. 16. okt. Rīgas apgabaltiesā; strādājis prokurora pakļautībā (vairākkārt bijis prokurora v. i., 1930. g. 26. apr. iecelts par prokurora biedru).

1931. g. martā beidzis LU Tiesību nodaļu.

No 1934. g. 25. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā.

1935. g. 10. sept. iecelts par Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktoru.

1935. g. 9. okt. tieslietu ministrs H. Apsītis uzdevis pildīt arī Baltijas valstu Juristu biroja Latvijas nacionālās nodaļas priekšsēdētaja pienākumus (līdz 1940. g. apr.), no 1935. g. arī komisijas loceklis Kredītbankā.

1935.– 40. g. apr. arī izdevuma “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” redakcijas tehniskais vadītājs.

1940. g. 19. martā iecelts par Tiesu palātas locekli; strādājis Krimināldepartamentā.

1940. g. 3. apr. ar tieslietu ministra H. Apsīša rīkojumu “pieaicināts nodarboties Tieslietu ministrijas juriskonsultācijā pie atsevišķiem darbiem pēc Tiesu departamenta direktora norādījuma, ar atalgojumu Ls 250.- mēnesī”.

Darbojies Latviešu–igauņu tuvināšanās biedrībā, Latvijas Sarkanajā Krustā, Rīgas Latviešu biedrībā, Rīgas Sabiedriskajā klubā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā no 1940. g. 1. nov. Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāta Kodifikācijas nodaļas konsultants.

1941. g. 9. janv. komandēts veikt revīziju Latgales apriņķu tautas tiesās, 8. febr. komandēts uz Vidzemes apriņķiem vietējo tautas tiesnešu instruēšanai.

1941. g. 14. martā atbrīvots no amata štatu samazināšanas dēļ.

1941. g. 14. jūn. arestēts, izvests uz Soļikamskas (Usoļlaga) soda nometnēm.

Miris 1941. g. 7. nov. Usoļlaga Surmogas nometnē.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz, Acjpm, Latvijas Ak III šķ.; Igaunijas Sarkanā Krusta II šķ. 1. pakāpes goda zīme; Krievijas Sv. Ao IV šķ., Sv. Ao III šķ. ar šķēpiem, Sv. So III šķ. ar šķēpiem.

Precējies ar Lūciju Antoniju Ertu Hartmani (1892. g. 16. nov.– 1942. g. 16. okt. izsūtījumā Vasjuganas raj. (tag. Tomskas apg. Kargasokas raj.) Ogņevjaras sādžā), dēls Jānis (1920. g. 24. dec.– 1941. g. 4. dec. Vasjuganas raj.), Ērika Līvija (dz. 1927. g. 25. nov.; 1946. g. no bāreņu nama Tomskas apg. Kolpaševā pārvesta uz Latviju).

Studentu korporācijas “Tervetia” filistrs.

No A. Meņģelsona 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēvs bija strādnieks, atslēdznieks Rīgas fabrikās, proti, “[Krievu-]Baltijas vagonu fabrikā” un fabrikā “Fēnikss”. Māte pirms apprecēšanās bijusi kalpone. Tēva tēvs un viņa senči bijuši zvejnieki Kaugurciemā, pie Slokas. 1911. gadā tēvu ķēra trieka, pēc kam viņš vairs nebija darbaspējīgs, kādēļ, sākot ar ģimnāzijas 5. klasi, pasniedzu privātstundas līdzskolniekiem, bet vasarās strādāju dažādus darbus priekš vasarniekiem, lai nopelnītu  sev līdzekļus apģērbiem un skolas naudai. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1915. gada vasarā biju mājskolotājs Cēsīs, bet rudenī iestājos Tērbatas universitātē [..] Visu, ko biju sasniedzis, biju panācis vienīgi ar savu paša darbu, bez jebkādas citas piepalīdzības. Nekādu īpašumu man nav, izņemot tiesības uz ½ vasarnīcas Rīgas Jūrmalā, kuru saņēmu kā mantojumu no mātes. Tēvs man nomira 1915. gada vasarā, bet māte 1938. gadā.”