Kārlis Arnolds Sāns

*1901. III 03. Rozēnu pag.; M. Alma

                1919/1920. Latvijas brīvības cīņās,

                1922. beidzis Valmieras valsts vidusskolu,

                1922/1923. Latvijas Universitāte tautsaimniecības fakultātē,

                1923/1928. beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1928/1934. Rīgas apgabaltiesas miertiesnesis,

                1934/1940. Rīgas apgabaltiesas loceklis,

                1934/1935. dz. Tērbatas 4-18.,

                1941. deportēts.

                Korporācijas Ventonia filistrs

                Avots:       LVVA 2942-1-13725.;

                                “Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Latvijas Universitātes absolventi juristi”., R., 1999.

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Tērbatas iela 4
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 15/05/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Kārlis Sāns varat meklēt vietnē news.lv.

***

Izglītība. Māc. Rozēnu pagastsk., pēc tam Rozēnu Izglītības min. skolā, privātā ģimn. Mazsalacā, no 1913. līdz 1914. g. P.  Dzeņa ģimn. Rīgā, no 1916. g.  Valmieras reālskolā. 1919. g. nov. iestājies Valmieras pils. v-sk. 1922. g. abs. Valmieras Valsts v-sk. (reālskolas tipa), 1922. g. 19. sept. iestājies LU Tautsaimniecības nodaļā, 1923. g. sept. pārgājis uz Tieslietu nodaļu, ko abs. 1928. g. 26. apr., iegūstot tiesību zinātņu kand. grādu.

Darbība. No 1917. līdz 1919. g. dzīvojis pie vecākiem Rozēnu pag. 1919. g. 20. nov. mobilizēts Latvijas armijā, dienējis Vidzemes divīzijas Papildu bataljonā, pēc tam 1. Robežsargu pulkā; kareivis, kaprālis, 1920. g. martā atvaļināts. 1927. g. 21. sept. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā, iedalīts 3. civilnodaļā, 1928. g. okt. – 1. kriminālnodaļā. 1929. g. martā piekomandēts prokuroram. No 1929. g. apr. vecākais tiesu amatu kandidāts. 1929. g. piekomandēts Rīgas 3. iecirkņa miertiesnesim. 1929. g. aug. iecelts par papildu miertiesnesi, pārzinājis iecirkņus Valkas un Cēsu apriņķos. 1930. g. nov. piekomandēts 1. kriminālnodaļai, 1932. g. dec. ieceltsparmiertiesnesi Cēsuapriņķaiecirknī(1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā). No 1934. g. 5. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis, iedalīts 2. kriminālnodaļā. 1935. g. nov. – 4. civilnodaļā. 1939. g. nov. 2. civilnodaļā. 1940. g. 28. maijā ar MK lēmumu iecelts arī par dzīvokļu īres inspektoru (amatā līdz 1940. g. 17.  dec.). Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. ar Tieslietu tautas komisāra pavēli no 1940. g. 1. janv. atbrīvots no amata sakarā ar LPSR tiesu sistēmas reorganizāciju. 1941. g. 14. jūn. apcietināts. Pārvests uz Usoļlag. 1942. g. 15. apr. piespriests augstākais soda mērs. Nošauts.

Organizācijas. LAO, līdz 1934. g. maijam aizsargs 10. Cēsu aizsargu pulkā. Rīgas Latviešu biedrība. Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Apbalvojumi. Akpz, Acjpm.

Intereses. Medības, slēpošanas sports.

Ģimene. Tēvs Kārlis, māte Alma, dz. Zariņa (lauksaimnieki). Neprec.

A. LNA LVVA 1536-2-936, 1536-2- 937, 1536-2-938; 7427-1-6047; LNA LVA 1986-2-P8211; Latvijas vadošie darbinieki, 1935; Es viņu pazīstu. – Rīga, 1939; Latvijas Universitātes absolventi juristi, 1919–1944. Dzīves un darba gaitas. – Rīga, 1999.

******************************************************

Dzimis 1901. g. 3. martā Rozēnu pag. Plančos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Alma, dz. Zariņa. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Rozēnu pagastskolā, pēc tam Rozēnu ministrijas skolā, Mazsalacas privātā proģimnāzijā, 1913.–14. g. P. Dzeņa ģimnāzijā Rīgā.

1. pasaules kara laikā no 1916. g. mācījies Valmieras reālskolā. 1917.–19. g. dzīvojis pie vecākiem Rozēnu pag. 1919. g. sept. iestājies Valmieras vīriešu reālskolā (1920. g. apvienota ar Valmieras sieviešu ģimnāziju, izveidojot Valmieras Valsts vidusskolu).

1919. g. 20. nov. mobilizēts Latvijas armijā, dienējis Vidzemes divīzijas Papildu bataljonā, pēc tam 1. Robežsargu pulkā, kareivis, kaprālis, 1920. g. martā atvaļināts.

1922. g. beidzis Valmieras valsts vidusskolu un iestājies LU Tiesību nodaļā (beidzis 1928. g.).

1927. g. 21. sept. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā; strādājis 3. civilnodaļā, no 1928. g. okt. 1. kriminālnodaļā, 1929. g. martā piekomandēts prokuroram.

No 1929. g. apr. vecākais tiesamatu kandidāts; no 1929. g. piekomandēts Rīgas pilsētas 3. iecirkņa miertiesnesim.

1929. g. aug. iecelts par papildu miertiesnesi, pārzinājis iecirkņus Valkas apr., Cēsu apr., Rīgā. 1930. g. sept. piekomandēts 1. kriminālnodaļai.

1932. g. dec. iecelts par miertiesnesi Cēsu apr. iecirknī.

No 1934. g. 5. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1935. g. nov. 4. civilnodaļā, no 1939. g. nov. 2. civilnodaļā.

1940. g. 28. maijā ar Ministru kabineta lēmumu iecelts arī par dzīvokļu īres inspektoru (amatā līdz 1940. g. 17. dec.).

Darbojies Aizsargu organizācijā (līdz 1934. g. jūn. bijis aizsargs 10. Cēsu aizsargu pulkā), Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. Pārvests uz Soļikamskas soda nometnēm Usoļlagā.

1942. g. 15. apr. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 15. maijā.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz, Acjpm.

Neprecējies.

Studentu korporācijas “Ventonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 936., 937., 938. l.; 7427. f., 1. apr., 6047. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-8211. l.; LVD; EVP; LUAJ.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1936. g. 27. jūl. raksta Tieslietu ministrijai: “Pagodinos iesniegt Rīgas apgabaltiesas locekļa Kārļa Sāna š. g. 27. jūlija ziņojuma norakstu par izbraukšanu uz Berlīnes olimpiādi š. g. 30. jūlijā līdz 8. augustam.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 937. l., 19. lp.)

No K. Sāna 1937. g. 11. maija raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pagodinos Jums, priekšsēdētāja kungs, ziņot, ka esmu nodomājis uz divām nedēļām izbraukt uz Ungāriju laikā starp 12. maiju un 15. jūniju š. g., lai piedalītos Ungārijas lauksaimnieku jātnieku biedrības rīkotās tradicionālās 12. lauku tālizjādēs. Piezīmēju, ka šīs biedrības prezidents ir atv[aļināts] kavalērijas ģenerālis Stefans Horty [Hortijs].” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 937. l., 23. lp.)

No Valsts kancelejas 1940. g. 29. maija raksta Tieslietu ministrijai: “Valsts kanceleja paziņo, ka Ministru kabinets š. g. 28. maija sēdē atbrīvoja no dzīvokļu īres inspektora amata Arturu Kāpostu sakarā ar viņa iecelšanu par satiksmes ministru un iecēla par dzīvokļu īres inspektoru Rīgas apgabaltiesas locekli Kārli Sānu, atstājot viņu arī apgabaltiesas locekļa amatā ar dzīvokļu īres inspektoram paredzēto algu un Ministru kabineta š. g. 25. janvāra sēdē dzīvokļu īres inspektoram noteikto piemaksu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 937. l., 28. lp.)