ua

Rūdolfs Hasmanis

 * 1898. VIII 06. Lugažu pag.

                1919. Igaunijas II jātnieku pulka vada komandieris,

                1919/1920. Valmieras kājnieku pulka karavīrs,

                1920/1940. Aizsargu organizācijā,

                1920. VIII 20. Aizputes VII aizsargu pulka Lugažu pagasta aizsargu 

                               nodaļas priekšnieks,

                1927. XII 22. apbalvots ar Aizsargu organizācijas medalu Par Centību,

                1929. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,

                1935. V 13.  7. Valkas aizsargu pulka Lugažu nod. pr-ks Rūdolfs Hasmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu   ordeņa V šķiru # 3641,

                1941. VI 14. Deportēts,

                Valkas krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis,

                Lugažu pagasta revīzijas komisijas loceklis,

                Lugažu pagasta Ķeizaru māju īpašnieks.

                Avots:       LVVA 1640-1-523-75.;

                               LVA 1987-1-16168.

***

Aresta adrese: Valkas apriņķis, Lugažu pagasts, Ķeizari

Izsūtīšanas datums: 14/06/41

Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags,

Miris ieslodzījumā: 16/08/42

miris Sevurallaga 1. nod., 6. lagpunktā Goreļņiki

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Rūdolfs Hasmanis varat meklēt vietnē news.lv.

Джерело: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Emma HasmaneEmma HasmaneМама00.00.185513.02.1937
        2
        Ādolfs HasmanisБрат
        3Leonhards HasmanisLeonhards HasmanisБрат09.07.188804.06.1971
        4Pauls HasmanisPauls HasmanisБрат22.12.189015.07.1979
        5Viktors HasmanisViktors HasmanisБрат18.01.189222.12.1984
        6
        Otto HasmanisБрат00.00.187314.08.1941
        7
        Viktors HasmanisПлемінник00.00.192411.10.1946
        8
        Uldis HasmanisПлемінник00.00.192115.01.1942

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Розмістити спогади

        Ключові слова