ua

Osvalds Zariņš

Добавить новую картинку!

LKOK nr.3/1466

Jefreitors 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1896. g. 6. oktobrī Trapenes pagastā.

+ 1973. g. 9. septembrī.

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra kaujām pie Skangaļiem un 1917. g. 12. janvāra kaujām pie Ložmetējkalna.

Ordenis piešķirts 1922. gadā.

Dzimis 1896. g. 7. okt. Gaujienas pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Ilzenes pagastā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., iedalīts leibgvardes grenadieru pulkā, beidzis mācību komandu, pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Jura medaļas IV šķ. un Jura krusta IV šķ.

1916. g. 23. dec. kaujā pie Skangaļiem Zariņš kā nodaļas komandieris 3 reizes piedalījās durkļu cīņās un ar savu drosmi lielā mērā sekmēja kaujas uzdevuma izpildi. 1917. g. 12. janv. pie Ložmetējkalna, būdams sakarnieks pie rotas komandiera, savu pienākumu izpildes laikā tika ievainots, bet palika savā vietā, līdz viņu ievainoja otrreiz; Zariņš zaudēja samaņu un tika evakuēts. 

Pēc izveseļošanās zemkopis Ilzenes pagagasta Zariņu mājās. Latvijas neatkarības pēdējos gados Ilzenes pag. vecākais.(no 1939.g.)

1944. g. rudenī apcietināts, notiesāts uz 20 gadiem labošanas darbu nometnēs, līdz 1954. g. ieslodzījumā Karagandā. Latvijā atgriezies 1969. g. Miris 1973. g. 9. sept. Apbedīts Gaujienas kapos.

Dēli - 2.pasaules kara dalībnieki Arnolds (dz.1.dec.1922.g.) un Gunārs.. Gunārs 1945.gadā kritis Vācijā, Arnolds pēc kara nonāca filtrācijas nometnē pie Amūras.

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Розмістити спогади

        Ключові слова