Emanuils Kalniņš

Vecākais zināmais latviešu izcelsmes ģenerālis (pakāpē no 1902. gada)

Krievijas impērijas jūras spēku ģenerālis, pretizlūkošanas daļu darbinieks. Precējies, luterānis, 4 bērni (1911)

Kalnina tēvu Kristapu Kalniņu rekrūšos paņēma 19. gadsimta 20. gados no Vidzemes.

Viņš uzdienējās gvardes daļā līdz praporščikam, kas parastajā daļā atbilda virsleitnantam.

Līdz ar to Emanuils vairs nebija zemnieka dēls un viņam bija tiesības iestāties militārajā skolā vēl pirms reformas.

Beidzis Sankt-Pēterburgas reālskolu

1877. gadā beidzis Mihaila Artilērijas skolu, praporščika pakāpē, artilērists

1883. gadā beidzis Nikolaja Ģenerālštāba akadēmiju (2. sķira).

Pakāpes: 

1.11.1876 iestājies dienestā

27.09.1877 praporščiks

18.12.1878 podporučiks 

 20.12.1879 poručiks

08.04.1884 Ģenerālštāba štābskapitāns

29.03.1885 kapitāns

30.08.1890 apakšpulkvedis

30.08.1894 pulkvedis

17.02.1895—20.08.1899  Krievijas pretizlūkošanas daļas pulkvedis, Krievijas militārais atašejs Grieķijā, vēlāk Osmaņu impērijā.

6.12.1902 ģenerālmajors

Viņš sagatavojis mācību grāmatu ģenerālštāba virsniekiem, parādot, ka galvenais atašeju uzdevums ir izlūkošana.

Vēlāk Odesas kara apgabala kvartīrmeistars, faktiski izlūkdienesta priekšnieks.

1913. gadā Emanuilu Kalniņu atvaļina no armijas, un viņa vārds dokumentos vairs nekur neparādās.