Lilija Reiziņa
- Дата народження:
- 27.09.1924
- Дата смерті:
- 25.02.2014
- Поховання дата:
- 07.03.2014
- Дівоче прізвище персони:
- Lilija Šēnberga
- Категорії:
- Герой Соціалістичної Праці, Педагог, учитель
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Lilija Reiziņa dzimusi Rīgā 1924.gadā. Viņas vecāki Jānis Šēnbergs un Marija Šēnberga satikušies tālajā Ukrainā, kur Jānis latviešu strēlnieku pulkos cīnījās Krievijas pilsoņu karā.
Pēc atgriešanās Latvijā vecāki apmetas uz dzīvi Rīgā, Sarkandaugavā, kur piedzima meita Lilija. Vēlāk Lilijai piebiedrojās jaunākās māsas Mirdza un Skaidrīte.
Skolas gaitas Lilija uzsāka Rīgas centrā - Krišjāņa Barona pamatskolā, vēlāk mācības turpinot Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa bija ļoti uzcītīga mācībās un aktīva sporta un mākslas nodarbībās. Viņas bērnība pagāja sirsnīgās un jaukās attiecībās ar vecākiem un māsām, tādēļ jo bieži viņa pieminēja savus vecākus ar pateicīgiem vārdiem .
Studijas Latvijas universitātes Ķīmijas fakultātē viņa uzsāka tūlīt pēc kara beigām un, nobeidzot mācības, saņēma koksnes ķīmijas inženiera diplomu. Un tomēr viņas lielākais aicinājums bija darbs nevis institūtā vai fabrikā, bet gan skolā. Par skolu viņa bija sapņojusi kopš agras bērnības, darinādama burtnīcas saviem iedomātajiem skolniekiem - lellēm.
Studiju laikā Lilija apprecējās ar savu skolas un studiju biedru Rūdolfu Reiziņu. Viņu ģimenē piedzima meitas Anita un Ināra.
Skaists dzīves posms ģimenei bija desmit Līgatnē pavadītie gadi, kur jaunos speciālistus norīkoja darbam Līgatnes papīrfabrikā. Gleznainā Līgatnes upes ieleja, un skaistā, vēsturiskā apbūve raisīja īpašu radošu garu. Lilija, sākumā strādāja skolā par ķīmijas skolotāju, bet tad viņa saņēma uzdevumu noorganizēt vakarskolas klasi tiem jauniešiem, kas kara laikā nebija ieguvuši izglītību. Vēlāk viņa kļuva par vakarskolas un vidusskolas mācību pārzini.
Ar lielu interesi viņa piedalījās sabiedriskajos pasākumos. Papīrfabrikas lieliskajā klubā Lilija dziedāja korī, bet skolā organizēja un vadīja deju kolektīvu. Šajos pasākumos pirmo rūdījumu guva arī mazās meitenes - Anita un Ināra.
Jaukas bija pastaigas gar Gaujas malu, bet ziemā — ik svētdienas izbraucieni ar slēpēm. Rudeņos prieku darīja sēņošana, bet pavasarī — zilo puķīšu lasīšana.
1960.gadā ģimene atgriezās Rīgā. Lilija sāka strādāt Rīgas 24.vidusskolā par mācību pārzini.
1963.gadā Lilija Reiziņa kļuva par Rīgas 45. vidusskolas direktori. Šajā darbā viņa ieguldīja visu savu pieredzi un enerģiju. Viņa skolā iedibināja mūzikas novirzienu, veicināja skolas kora un deju kolektīva attīstību. Viņas vadītā skola kļuva par vienu no vislabākajām Rīgā.
Par labu darbu viņa saņēma pašus visaugstākos valdības apbalvojumus. 1978. gadā Lilijai Reiziņai piešķīra Sociālistiskā Darba varoņa nosaukumu. Tik augsts pagodinājums republikā vispār ir bijis piešķirts tikai trim pedagogiem.
Kaut arī direktore bija stingra un prasīga, neskaitāmi viņas skolnieki atzīst, ka “Reiziņas laiki” Rīgas 45. vidusskolā joprojām ir īpaši un nepārspēti.
Savā darba pieredzē viņa arī visu laiku dalījās ar kolēģiem. Viņa bija ļoti rosīga arī sabiedriskajā dzīvē. Ilgus gadus viņa atbalstīja kori “Dzintars” un piedalījās šī kolektīva daudzajos braucienos.
Darba gaitas Lilija Reiziņa pārtrauca 75 gadu vecumā, būdama Rīgas Skolu valdes inspektore. Viņa nodzīvoja garu un veiksmīgu mūžu, strādājot savu iemīļoto darbu.
Paralēli visām savām aizņemtībām Lilija Reiziņa bija burvīga māmiņa, vecmāmiņa un vecvecmāmiņa savām divām meitām, pieciem mazbērniem un desmit mazmazbērniem.
Lilija Reiziņa ir nodzīvojusi apskaužami skaistu, darbīgu, ar mīlestību piepildītu mūžu. Rīgas I meža kapos viņa atdusas blakus savam dzīvesbiedram Rūdolfam.
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Rūdolfs Reiziņš | чоловік | ||
2 | Eduards Reiziņš | Свикровь/тесть | ||
3 | Elizabete Reiziņa | Свекор/теща | ||
4 | Linards Reiziņš | Шурин |
Не вказано події