Zigrīda Rūtiņa

1947- 1959, no 1976 Liepājas teātra aktrise

1959-1976 Jaunatnes teātra aktrise

Dzimusi un augusi Liepājā, Z.Rūtiņa teātrī ienāca vēl kā bērns, jo viņas māte Liepājas teātrī strādāja par rekvizitori.

Aktrises mīlestība pret teātri sākās jau agrā bērnībā.

Pirmā epizodiskā lomiņa, vēl mazai esot, nospēlēta 1942.gadā izrādē Pazudušais dēls; pēc tam, kad aktrise 1947.gadā tika uzņemta teātra palīgsastāvā, vairāki gadi pavadīti piedaloties muzikālajos iestudējumos kā dejotājai.

Pirmā lielā loma pie aktrises atnāca 1953.gadā, kad režisors Nikolajs Mūrnieks uzticēja Rūtiņai galveno – Alises - lomu Andreja Upīša komēdijā Peldētāja Zuzanna. Savukārt pirmo atzinību aktrisei atnesa iejušanās Jeļenas Vasiļjevnas (Ļusjas) lomā G.Mazina lugā ar tādu pašu nosaukumu 1955.gadā.

No 1959. līdz 1976. gadam aktrise strādājusi Jaunatnes teātrī, bet pēc tam atgriezusies Liepājā, kur spēlējusi līdz 90.gadu vidum. Aktrisei bijušas daudzas skaistas lomas – Ponsija F.Garsijas Lorkas Bernarda Albas māja, Paliveca kundze – J.Hašeka Šveiks, Mūžīgā vecene – A.Čaka Psihiskais uzbrukums. Par savām mīļākajām lomām māksliniece uzskatījusi Gingemu un Bastindu (A.Volkovs Smaragda pilsētas burvis) un Helmu (L.Stumbre Gaidīt).

Aktieris un teātra vēsturnieks Zigurds Akmentiņš savā grāmatā Par maniem kolēģiem, rakstot par Z.Rūtiņu, īpaši uzsvēris viņas optimismu, dzīvesprieku un vitalitāti, kā arī spēju vienmēr uzlādēt savus partnerus.

Bija precējusies ar režisoru Imantu Krenbergu. Dēls - komponists, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, vedekla - TV žurnāliste Odita Krenberga.

 

Nozīmīgākās lomas Liepājas teātrī:

• 1994

Teicēja – K.M. Vēbera „Burvju strēlnieks”

• 1993 

Anna – J. Topola „Putnu balsis”

Donja Njēvesa – A.B. Valjeho „Šodien ir svētki”

Bebene – R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”

• 1991

Ķeizariene – V. Grēviņa „Gaisa grābekļi”

• 1989

Hildegarde – S. Vensko „Pagalms”

Mūžīgā vecene – A. Čaka „Psihiskais uzbrukums”

• 1987

Klavas tante – V. Gubarevs „Sarkofāgs”

• 1986

Paliveca kundze, baronese – J. Hašeka „Šveiks”

Helma – L. Stumbres „Gaidīt”

• 1985

Anhelīna – A. Kasonas „Trešais vārds”

• 1984

Golaitla kundze – S. Moema „Modernā laulība”

• 1983

Mazbērzu māte – R. Blaumaņa „Trīnes grēki”

Bastinda, Gingema – A. Volkova „Smaragda pilsētas burvis”

• 1982

Rumpumpele – O. Preislera „Mazā raganiņa”

• 1981

Dollija – Ļ. Tolstoja „Anna Kareņina”

• 1980

Berta – E. Ansona „Dažus sērkociņus Gaujā kaisīju”

• 1978

Pansija – F.G.Lorka „Bernardas Albas māja”

• 1977

Amēlija – Š. de Peirē-Šapujī „Mīlestības neprāts”

• 1958

Laimdota – Raiņa „Uguns un nakts”

• 1957

Mīcīte – V. Lāča „Vecā jūrnieku ligzda”

• 1956

Ieviņa – R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”

Vivija – B. Šova „Misis Vorenas profesija”

• 1955

Ļusja – G. Mazina „Jeļena Vasiļjevna”

• 1953

Maritāna – A. Dimanuā, Denneri „Dons Sezārs de Bazāns”

Alise – A. Upīša „Peldētāja Zuzanna”

• 1950

Valdis – F. Rokpelnis „Uguns pie upes”

Margarita – V. Šekspīra „Liela brēka, maza vilna”

• 1949

Rita – A. Brodeles „Zelta druva”

Pupirkina – D. Ļenska „Ļevs Guričs Siņičkins”

• 1948

Odaliska – B. Asafjeva „Bahčisarajas strūklaka”