Roberts Goba-Preimanis
- Дата народження:
- 09.03.1896
- Дата смерті:
- 17.05.1980
- Категорії:
- , Военный орден Лачплесиса, Підприємець, Учасник Першої світової війни, Фінансист, учасник визвольної боротьби
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzimis Burtnieku pagastā. Ieguvis vidējo izglītība. 1913. gadā bijis grāmatvedis Rostovā pie Donas.
Krievu armijā iesaukts 1916. gada maijā, dienējis 446. pulkā, beidzis praporsčiku skolu. No 1916. gada oktobra - 1918. gada februārim dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem kaujās pie Ložmetējkalna apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 22. maijā, Studentu rotā. Vēlāk pārcelts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku.
1920. gada 12. janvārī Latgalē zem stipras ienaidnieka uguns ieņēma Stradu un Krāšņajas Goras sādžas, taču ienaidnieka pārspēka prettrieciena dēļ nespēja tās noturēt un atkāpās, tad sakārtoja savus kareivjus un atkārtota uzbrukuma izpildīja kaujas uzdevumu, turklāt ieguva daudzas trofejas. Ar savu rīcību liela mēra veicināja visa pulka uzdevuma izpildi. Par šo varoņdarbu piešķirts Lāčplēša ordenis.
Atvaļināts 1922. gada 1. septembrī. Studējis LU Tautsaimniecības fakultātē. Pēc tam darbojies banku sistēmā. 1939. gadā bijis Latvijas Zemnieku kredītbankas direktors rīkotājs, a/s "Ķieģelis" valdes loceklis.
Apbalvots ar TZO. Vācu okupācijas laikā bijis komercdirektora palīgs a/s "Aldaris". 1944. gadā izceļojis uz Vāciju. 1949. gadā devies uz Kanādu. Dzīvojis Monreālā, sākotnēji strādājis slimnīcā, pēc tam privātā uzņēmumā. Aktīvi darbojies vietējā Trīsvienības draudzē.
Miris Monreālā.
Avots : lkok.com
немає місць
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.