Otto Heinze

Dzimis Jamburgas apriņķa Kitli muižā. Beidzis Narvas pilsētas skolu, Narvas ģimnāziju un Pēterburgas karaskolu. 

Krievu armijā iestājies 1897. gadā, dienējis 92. Pečoras kājnieku pulkā. No 1901. gada podporučiks 1. Somijas kājnieku pulkā, vēlāk jaunākais virsnieks 2. Somijas kājnieku pulkā. No 1915. gada 20. februāra bijis rotas komandieris. 1916. gadā paaugstināts par palkavnieku. No 1917. gada 20. maija 5. Somijas kājnieku pulka komandieris. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos, Viļņas frontē. Apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Jura Zelta zobenu.  Atvaļināts 1917 gada 25. decembrī.

Igaunijas armijā no 1918. gada 21. decembra, 1. kājnieku pulka komandiera v.i. 1920. g. 13. februārī paaugst. par ģenerālmajoru, iecelts par 1. divīzijas komandiera v.i., vēlāk 2. un 1. divīzijas komandieris. 1921.-1928. gadā bijis Igaunijas Kara padomes pastāvīgais loceklis. 

Atvaļināts 1936. gada 1. maijā. Apbalvots ar Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2. pak., II šķ. 3. pak., Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu piemiņas medaļām, Polijas Kara krustu.  1941. gadā emigrējis uz ārzemēm. Dzīvojis Vācijā, kur 1968. g. 8. jūnijā Badvindsheimā miris.

Avots: lkok.com