Aleksandrs Žilinskis

LKOK nr.3/323

Žilinskis, Aleksandrs

Virsleitnants 7. Siguldas kājnieku pulkā.


* 1897. g. 29. aprīlī Liepājā.

+ 1943. g. 23. jūnijā, Usoļlagā

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 19. novembrī pie Plāņu mājām uz Jelgavas-Dobeles šosejas.

1919. g. novembrī paaugstināts par kapteini.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. 1942. g. 16. maijā Sevišķā apspriede notiesāja uz 5 gadiem. Bijis Usoļlagā.

ŽILINSKIS ALEKSANDRS Viļa dēls
7. Siguldas kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 28. maijā Liepājā strādnieka ģimenē. Ieguvis vidējo izglītību, pēc tam students Maskavas komercinstitūtā. 

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, beidzis 4. Maskavas praporščiku skolu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 28. janv. Liepājā, beidzis virsnieku instruktoru kursus, rotas komandieris, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē, pēc tam Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kapteini. 1920. g. iecēlts par bataljona komandieri, pulka tiesas priekšsēdētāju. 

1919. g. 19. nov. uz Jelgavas-Dobeles šosejas pie Ozoliņu mājām Žilinskis ar rotu pa klaju lauku uzbruka pretiniekam, niknā kaujā atsita vāciešus un ieņēma Plāņu mājas. Pēc pāris stundām, kad rotai uzbruka lidmašīnu atbalstīts ienaidnieka bataljons, spēcīgā ugunī, zaudējis pusi no rotas karavīriem, Žilinskis atkāpās līdz Lielupes krastam, tur pārkārtoja savu vienību un straujā pretuzbrukumā piespieda bermontiešus bēgt, tā novērsdams mūsu bataljona apiešanas draudus. 

Atvaļināts 1921. g. 15. janv. Strādājis par muitas ekspertu Liepājas muitnīcā, pēc tam veikala īpašnieks Liepājā. No 1929. g. Valsts kuģu pārvaldes valdes loceklis, dzīvojis Rīgā. 

1941. g. 14. jūn. kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. 1942. g. 16. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Žilinski uz 5 gadiem. Miris Usoļlagā 1943. g. 23. jūn.