Harijs Vēbers

LKOK nr.3/441

* 1894. g. 15. maijā Jēkabpilī (vācu tautības).

+ 1947. g. 28. martā, Gustrow/Mecklenburg, Vācijā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 21. janvārī pie Šķincevas muižas Latgalē.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Vidējā izglītība. 

Krievu armijā dienējis no 1914. g., 1915. g. beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu, ieskaitīts 12. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Tajā pašā gadā pie Varšavas ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 2. rezerves pulku 

Somijā, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām. apbalvots ar Annas ordeņi - IV šķira.

1918. g. 14. dec. iestājies landesvērā leitnanta pak., vēlāk 13. Tukuma kājn. pulka rindās cīnījies pret lieliniekiem. 1919. g. paaugstināts par kapteini, vada, vēlāk rotas komandieris, no 1920. g. aug. bataljona komandieris. 

1920. g. 21. janv. Latgalē viņš ielauzās Šķincevas sādžā un grūtā cīņā ar pretinieka pārspēku to ieņēma, sagūstīja 63 sarkanarmiešus un ieguva pārtikas transportu, pēc tam tālākā triecienā pārrāva ienaidnieka ķēdes gar Rēzeknes-Ludzas dzelzceļu, kā rezultātā kaujas iznākums bija nodrošināts mums par labu. 

1921. g. slimības dēļ atvaļināts. Dažus gadus darbojies par Rīgas apsargāšanas un slēgšanas sabiedrības nodaļas vadītāju Daugavpilī, pēc tam izbraucis uz Lietuvu. 1935. g. atgriezies Latvijā. 

1939. g. 7. dec. repatriējies uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis padomju okupācijas zonā 

Meklenburgā, Gistrovā. Miris 1947. gada 28. martā.