Ernests Veinbergs

LKOK nr.3/915

* 1897. g. 5. augustā Vānes pagastā.

+ 1941. g. 2. augustā Kuibiševas apgabalā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 17. novembra cīņu pie Ilziņu mājām Bauskas rajonā. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Valmieras kājnieku pulka virsleitnants.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. janvārī, beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu un iedalīts Rezerves latv. strēlnieku pulkā. No 1916. g. septembra pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās, apbalvots ar:   Staņislava III šķiras, Annas IV šķiras ordeņiem. Paaugstināts par podporučiku. 1918. g. 21. febr. kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā Rīgā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 17. novembrī kopā ar 2 vadiem dodoties Bauskas virzienā, pie Ilziņu muižas, kur bija koncentrējies 

pretinieks, ielauzās bermontiešu ierakumos, iekaroja tos, ieguva 4 ložmetējus u. c. trofejas.

1920. g. paaugstināts par kapteini. Piešķirta jaunsaimniecība Aizupes pag. Imulās. 30. gados atvaļināts. Rotas  komandieris 11. Tukuma aizsargu pulkā. Aizupes pag. patērētāju biedrības grāmatvedis, militārās 

audzināšanas skolotājs Aizupes pamatskolā. 

1941. gada 30. aprīlī NKVD apcietināts. Atradies ieslodzījumā Kuibiševas apg. Kujažas ciemata cietumā Nr. 1. Miris 1941. g. 2. augustā.

Bērni Juris (izsūtījumā miris) un Lilija (Vilena Tolpežņikova sieva).