ua

Aleksandrs Teteris

Добавить новую картинку!
Дата народження:
05.05.1892
Дата смерті:
18.01.1969
По батькові:
Antons
Додаткові імена:
Teters
Категорії:
Военный орден Лачплесиса, Військова людина, учасник визвольної боротьби, інженер
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Cimetière de la Forêt (Riga)

LKOK nr.3/693

* 1892. g. 5. maijā Pļaviņās.

+ 1969. g. 18. janvārī Rīgā.

Apbalvots par darbību 1919. g. 14. oktobrī uz Rīgas Koka tilta. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Aktīvs un ilggadīgs L.k.o.k. biedrības revīzijas komisijas loceklis.

Rezerves Inženieru rotas leitnants.

Dzimis 1892. g. 5. maijā Pļaviņās. Beidzis Valkas reālskolu, studējis RPI būvinženieru nodaļā. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis Viļņas kara apg. inženieru pārvaldē. 1915. g. paaugstināts par karalaika ierēdni, karaspēka inženieris. apbalvots ar Jura krusta IV šķiras Armiju atstājis 1918. g., atgriezies Rīgā. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas pieteicies Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas dienestā, nodarbojies ar vācu okupācijas iestāžu pamesto īpašumu pārzināšanu un uzraudzību.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, dienējis 1. sapieru bataljonā, pēc tam rezerves inženieru rotā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas tiltiem.

1918. g. 14. okt. Rīgā pēc mūsu uzbrukuma pāri Daugavas koka tiltam Teteris brīvprātīgi pieteicās atvērt koka tilta veramo daļu un kopā ar 8 kareivjiem niknā ugunī to paveica, tā nodrošinot Daugavas labā krasta noturēšanu.

Visā Rīgas aizstāvēšanas laikā apkalpojis tiltu mehānismus, labojis apšaudē gūtos bojājumus, piedalījies Daugavas krasta nocietināšanā. 15. okt. uz dzelzstilta kontuzēts, cietis arī no kaujas gāzēm. Pēc Rīgas aizstāvēšanas turpinājis dienestu Armijas tehniskajai pārvaldei padotās daļās. 1920. g. vasarā uzbūvējis koka tiltu pāri Daugavai pie Krāslavas. No 1920. g. sept. karaskolas inženieru nodaļas vadītājs, lektors. 1922. g. 10. jūn. atvaļināts. 

No 1923. g. Finanšu ministrijas vecākais akcīzes kontrolieris, arī skolotājs. Neatkarības pēdējos gados Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta vecākais nodokļu kontrolieris, sabiedrības "Kara Invalīds" revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 

2. pasaules kara laikā galvenais inženieris Rīgas rauga fabrikā. Pēc kara P. Strādiņa Medicīnas vēstures muzeja pārzinis, aktīvs novadpētnieks un vēstures pētnieks. 50. gadu beigās pensionārs. Dzīvojis Rīgā, miris 1969. g. 18. janv. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos. Meita - Maija Dreimane.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        Не вказано події

        Ключові слова