Kārlis Šteinbriks

LKOK nr.3/515

Šteinbriks, Kārlis

Leitnants 3. Jelgavas kājnieku pulkā.

* 1896. gadā Alšvangas pagastā.

+ 1927. g. 2. janvārī ar tuberkulozi Ziemera muižā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 17. oktobrī pie Biržu mācītāja muižas.

Paaugstināts par virsleitnantu.

ŠTEINBRIKS KĀRLIS Jāņa dēls

3. Jelgavas kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 10. febr. Alšvangas pag., skolotāja ģimenē. Beidzis Ilūkstes pilsētas skolu un 6 klases Blūma reālskolā Rīgā. 

Krievu armijā dienējis no 1915. g. jūl. līdz 1918. g. febr., lielāko dienesta laiku pavadījis 7. rezerves pulkā. 1917. g. jūn. beidzis praporščiku skolu Žitomirā un 1. pasaules karu beidzis 222. Krasņinas kājnieku pulkā Rumānijā un Dienvidrietumu frontē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. jūl., cīnījies pret lieliniekiem no aug., piedalījies Līvānu atbrīvošanā 3. okt. Tūlīt pēc tam nosūtīts cīņās pretī bermontiešiem. Par nopelniem 17. okt. kaujā paaugstināts par virsleitnantu. 

1919. g. 17. okt. pie Biržu Mācītājmuižas Šteinbriks, ar savu vienību izsūtīts pretī uzbrūkošai vāciešu kolonnai, neskatoties uz pretinieka pārspēku, ar veiklu apiešanas manevru piespieda tā ieročus klusēt, sakāva bermontiešus pa daļām, atņēma tiem lielgabalu, 5 ložmetējus, zirgus u. c. trofejas. 

1919. g. 3. nov. kaujā pie Daudzevas ievainots kaklā, gandrīz gadu ārstējies slimnīcā. Pēc tam iedalīts Armijas radiotelegrāfā par saimn. daļas priekšnieku. 1921. g. sept. šajā pašā amatā pārcelts uz Elektrotehnisko divizionu. 

Pēc paša vēlēšanās atvaļināts 1922. g. 2. martā un pārgājis Iekšlietu ministrijas dienestā. Dienējis robežpolicijā Bauskas un Valkas apr. Miris 1927. g. 2. janv. ar tuberkulozi Ziemera muižā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.