Eduards Sebris

LKOK nr.3/223

* 1899. g. 19. novembrī Rankas pagastā,

+ Nošauts 1946. gadā ciņā ar čekistiem.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembra nakti Valgundes muižas apkārtnē. Tieši 1919. gada 18. novembrī, kad jau Rīgā bija izcīnītas Bermonta kaujas un bermontieši bija atkāpušies līdz pat Lielupei pie Jelgavas, viņš arī ar savu armijas vienību Jelgavas novadā pie Valgundes bija devies pāri Lielupei. Nakts aizsegā karavīri ieņēma kādas mājas, padzina bermontiešus un atņēma tiem zirgus un pajūgus.

Tas varoņdarbs bija tā cienīgs, lai 1921. gadā viņam pasniegtu Lāčplēša kara ordeņa apbalvojumu. Tobrīd viņam bija tikai 20 gadi un sanāk, ka varoņa statusu viņš pats sev uzdāvināja tieši savā dzimšanas dienā.

7. Siguldas kājnieku pulka dižkareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā. (?)

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. jūn., piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. paaugstināts par kaprāli.

Atvaļināts 1921. g. 1. dec. Jaunsaimnieks Sinoles pag. Zelleņos, aizsargu nodaļas dalībnieks. 

Pēc 2. pasaules kara cīnījies nacionālo partizānu rindās Sikšņu mežā. Bijis arī grupas komandieris.

1946. g. 4. nov. kaujā ar čekistiem nošauts Rauzas upes apkārtnē, izlikts atpazīšanai, taču vēlāk čekistu aprakts kā nezināms.

Meita - Elvīra Sebre.

Piemiņas plāksne uzstādīta Sila kapos Velēnas draudzē.

Avots: Harijs Grāvis "Adzele-Gaujiena..."