Augusts Sirka-Sirks

LKOK nr.3/847

Sirka-Sirks, Augusts

Kapteinis 1. partizānu pulkā.

* 1894. g. 5. augustā Rīgā (igauņu tautības).

+ 1958. g. 13. oktobrī Lincoln, NE, ASV.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 20. novembrī pie Jelgavas.

2. pasaules kara laikā Latviešu leģionā Austrumu frontē un vēlāk Kurzemes katlā. Īsi pirms kapitulācijas smagi ievainots, nonāca krievu gūstā. No gūsta izkļuva tikai pēc vairākiem gadiem un nonāca Rietumvācijā, no kurienes izceļoja uz ASV.

SIRKS AUGUSTS Friča dēls

1. partizānu pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 26. jūl. Rīgā, igaunis. Sācis izglītoties Rīgas reālskolā, pabeidzis to Vjatkā. Pēc tam studējis arhitektūru RPI. 

Krievu armijā iestājies 1916. g., 1. okt. beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā. Iedalīts 129. rezerves pulkā, pēc tam 403. Voļskas kājnieku pulkā Dienvidrietumu frontē. Kara beigas aizvadījis Volīnijas robežsargu brigādē. 

1918. g. nov. iestājies Bulaka-Balahoviča Talabskas igauņu partizānu nodaļā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem, ievainots. 

1919. g. 4. apr. pārnācis uz 2. Cēsu kājnieku pulku, rotas komandieris. Jūn. ar savu rotu iedalīts Ziemeļlatvijas partizānu pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. paaugstināts par kapteini. Pēc Cēsu kaujām nosūtīts uz Augškurzemi, vēlāk atgriezies Cēsu kājnieku pulkā. Izcīnījis pirmās kaujas pret bermontiešiem uz Jelgavas šosejas. 1. nov. atgriezies 1. partizānu pulkā un piedalījies kaujās pie Švarcmuižas, Jelgavas, ienaidnieka aizdzīšanā pāri Lietuvas robežai; vairāk nekā mēnesi pulka komandieris. 

1919. g. 20. nov. kaujā pie Jelgavas zem spēcīgas ienaidnieka lielgabalu un ložmetēju uguns Sirka-Sirks triecienuzbrukumā izsita ienaidnieku no Klāšķina kroga drupām, vajāja to, saņēma 48 gūstekņus un smago ložmetēju un sacēla vispārēju apjukumu pretinieka rindās, tā ievērojami sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu. 

1920. g. janv. pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, piedalījies Latgales atbrīvošanā, maijā ievainots. 

1921. g. 3. jūl. atvaļināts. Studējis LU. 1922-1925. g. arī Mākslas akadēmijā. Dzīvojis Rīgā, būvju vadītājs.

2. pasaules kara laikā triecienvienību komandieris latviešu leģionā, cīnījies Austrumu frontē. 1944. g. piedalījies Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanā. Vienā no pēdējām kaujām smagi ievainots un kritis krievu gūstā. Pēc vairākiem gadiem izdevies no gūsta izkļūt un nonākt Rietumvācijā pie ģimenes.

Vēlāk emigrējis uz ASV. Miris 1958. g. 13. okt. Nebraskā, Linkolnas pilsētā.