Jūlijs Spunde

LKOK nr.3/1329

Spunde, Jūlijs

Virsseržants 4. Valmieras kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1919. g. 13./14. novembra cīņu pie Lieliecavas.

****

SPUNDE JŪLIJS Kārļa dēls

4. Valmieras kājnieku pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1897. g. 3. dec. Vijciema pag. Izglītojies trīsgadīgā proģimnāzijā.

Zemkopis. 

Mobilizēts 1916.05. un iedalīts 1.rezerves kājnieku pulkā (Kijeva),

1916. g. augustā. pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kur dienējis līdz 1918. g. 20. febr. 

1918.20.02. izslēgts no 5.LSP,

1919.08.03. mobilizēts - iedalīts 4.Valmieras kājnieku pulka 8.rotā - kareivis,

1919.31.03. kaujā pie Rezaku muižas ievainots, pēc ārstēšanās atgriezies vienībā, dalība 1919. augusta un tālākajās pulka kaujās, 

1919. g. aug. cīnījies pie Līvāniem, novembrī pret bermontiešiem. 

1919. g. 13-14. nov. pie Iecavas Spunde brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, kur izpostīja dzelzceļa līniju. Mūsējo uzbrukuma laikā frontē ieradās ienaidnieka bruņuvilciens un atklāja spēcīgu uguni. Bermontieši centās sliedes izlabot, bet Spunde vadīja vilciena apšaudi un ar labi mērķētu uguni to padzina, kā rezultātā mūsējiem izdevās ieņemt Lieliecavas muižu. 

Atvaļināts 1921. g. 10. martā.

Zemkopis Vijciema pag. Zālītēs, pag. aizsargu nodaļas priekšnieks. 

1941 .-1944. g. Vijciema pagasta vecākais.

No 1944. g. rudens slēpies, vēlāk dzīvojis Rīgā un Siguldā.

1991. gada barikādēs stāvējis pie Latvijas Radio ēkas. Uzrunāts par to, ka varbūt labāk lai viņš brauc mājās, sirmais karavīrs atbildēja: ''Es esmu izdzīvojis trijos karos, man nav bail!''

Miris 1993. g. 15. okt.

Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.