Aleksandrs Starks

LKOK nr.3/1564

Kareivis 13. Tukuma kājnieku pulkā.

* 1896. g. 27. martā Rīgā (vācu tautības).

+

Apbalvots par 1920. g. 20. janvāra cīņu pie Šķincevas ciema Latgalē.

Ordenis piešķirts 1922. gadā.

1939. g. decembrī repatriējās uz Vāciju. Pazudis 1945. g. janvārī Posen, toreizējā Vācijā.

Dzimis Rīgā, vācietis. Dzīvojis Rīgā, guvis vidējo izglītību. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. dienējis leibgvardes grenadieru pulkā. 1916. g. pavasarī pārcelts uz 16. inženieru darba drūžinu, strādājis ierakumu būvēs u.c. darbos. 1918. g. martā kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 6. jūn., piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. 

1920. g. 21. janv. Latgalē kaujā pie Škincevas sādžas Starks pielavījās mājai, no kuras ienaidnieks atklāja spēcīgu uguni, apmētāja namu ar rokasgranātām un atviegloja 20 tur esošo lielinieku sagūstīšanu. 

Atvaļināts 1921. g. 12. martā. Dzīvojis Ieriķos, audēju meistars Billes fabrikā. Piešķirta jaunsaimn. Drabešu pag. Intu muižā. Vēlāk pārcēlies uz Rīgu, bijis tirgotājs. 

1939. g. 20. dec. repatriējies uz Vāciju. 1945. gada janvārī okupētajā Polijā pie Pozenes (Poznaņas) pazudis bez vēsts.