Jānis Pipris

LKOK nr.3/727

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1893. g. 31. martā Adulienas pagastā.

+ 1976. g. 17. martā Buenos Airesā, Argentīnā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1919. g. 22. martā pie Ērzeļu kroga Kurzemē. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.

Dzimis 1893. g. 1. apr. Adulienas pag. Izglītojies pagastskolā, pēc tam Rīgas amatniecības skolā. Zīmētājs Rīgas vagonu fabrikā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., dienējis 177. rezerves pulkā Novgorodā. 1916. g. okt. pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. 1917. g. maijā-aug. beidzis Gatčinas praporščiku skolu. Pēc tam dienējis rezerves daļās līdz kara beig??m. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec., piedalījies visās kaujās Kurzemē un Zemgalē līdz pat Rīgas atbrīvošanai.

1919. g. 22. martā pie Ērzeļu kroga Pipris, iedams ar savu nodaļu izlūkos un nokļuvis niknā apšaudē, turpināja izlūkošanu. Tika ielenkts, tomēr nepadevās, nošāva 3 pretiniekus, izlauzās līdz savējiem un nodeva ievāktās ziņas priekšniec??bai. 

1919. g. jūn. iecelts par Bātas-Vaiņodes iecirkņa komandanta palīgu, nov. piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem, ticis ievainots un kontuzēts. Vēlāk Grobiņas, Lielezeres komandants. 

Atvaļināts 1920. g. jūn. 1923. g. dec. atgriezies dienestā. Kara ierēdnis Arsenālā, pēc tam Galvenajā artilērijas noliktavā. Vienlaikus studējis LU tautsaimniecību, studijas beidzis 1935. g. 

Padomju okupācijas laikā pārskaitīts ierindas dienestā Litenes nometnē. 1940. g. jūl. iecelts no Kara ministrijas par Aizsargu organizācijas likvidācijas komisijas locekli. Sakarā ar slimību ievietots sanatorijā un izvairījies no represijām. Pēc vācu ienākšanas darbojies Rīgas kārtības dienestā un Rīgas prefektūrā. 

1944. g. atstājis Latviju un aizbraucis uz Dāniju, no kurienes 1948. g. devies uz Argentīnu, strādnieks tekstilfabrikā līdz 1956. g., kad slimības dēļ atzīts par darba nespējīgu. Miris 1976. g. 17. martā Buenosairesā.