Ferdinands Plikšs-Plikše

LKOK nr.3/1615

Plikšs-Plikše, Ferdinands

Kapteinis 1. Liepājas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 5. augustā Vārkavas pagastā

+ 1942. g. 6. septembrī Noriļlagā.

[]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 22. janvārī pie Kuļņevas stacijas.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.

PLIKŠE FERDINANDS Ferdinanda dēls

1. Liepājas kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1896. g. 6. aug. Vārkavas pag. Znotiņos. Beidzis Dagdas pilsētas skolu, iestājies Pēterburgas komercinstitūta mērniecības nodaļā, ieguvis mērnieka tehniķa grādu. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 178. rezerves kājnieku pulkā, kur beidzis mācību komandu. 267. kājnieku pulka sastāvā nosūtīts uz fronti Vācijā. 1916. g, beidzis Irkutskas praporščiku skolu, atstāts tajā citu apmācīšanai. Pēc lielinieku apvērsuma atgriezies Latvijā, Vācu okupācijas laikā policijas iercirkņa priekšnieks Andrupenes un Bukmuižas pag.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. dec. Rēzeknes partizānu nodaļā. Kopā ar to atkāpies uz Kurzemi. Liepājā iestājies kņaza Līvena nodaļā, ložmetēju rotas komandieris, piedalījies kaujās Kurzemē. Pēc Rīgas atbrīvošanas ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē.

1920. g. 22. janv. Latgalē Plikšs-Plikše ar nelielu vienību, neskatoties uz ienaidnieka sīvo pretestību, ieņēma Kulņevas staciju un piespieda lielinieku bruņuvilcienu atkāpties. Pēc tam atbrīvoja arī tuvējās sādžas, kurās sagūstīja 26 sarkanarmiešus, ieguva ložmetēju u. c. trofejas. 

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1942. g. 5. sept. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Plikšs-Plikše uz 10 gadiem. Miris 1942. g. 6. sept. Noriļlagā.